Skolotāji IZM labajiem nodomiem netic
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno mainīt slodzes aprēķinu pedagogu algām, tādējādi solot mazināt nevienlīdzību starp mazo un lielo skolu skolotājiem.
Taču pedagogi un nozares arodbiedrība jauno sistēmu ne tikai neuzteic, bet vispār apšauba jebkurus ministrijas mēģinājumus uzlabot nozares finansiālo situāciju. Pēc sešu miljonu latu pazušanas pedagogu algām ticības neesot vairs nekādas!
Viens no IZM ieteikumiem: noteikt normētā skolēnu un bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi – novados tie būtu 8,3 pret 1, bet republikas pilsētās – 10,5 pret 1. Tikšot arī finansiāli atbalstītas pašvaldību pamatskolas, kurās skolēnu skaits ir 100, palielinot slodzes koeficientu no 0,75 uz 1.
Tikmēr pedagogi rausta plecus un brīnās par skaitļiem. «Kāpēc 1:10? Vai tad lielajās pilsētās jelkurā klasē ir šāds bērnu skaits? Vai šiem cipariem par pamatu ņemti visi mācību iestādē strādājošie vai tikai skolotāji, vai tā varbūt ir kopējā likme?» neizpratnē ir Latvijas Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis. Viņu arī kaitinot IZM atsaukšanās uz Eiropu un tās pieredzi, norādot, ka te pat puse no šā skaita netiekot prasīta. Taču neviens nepasakot, ka tur klasē ir skolotāju palīgi, bet Latvijā viens pats cilvēks aptver dažkārt pat vairāk nekā 30 bērnu klasē.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente un Juglas vidusskolas direktore Aija Melle nosauc IZM piedāvāto par kompromisa variantu, jo sākotnēji bijuši domāti pavisam citi skaitļi: «Tas nav nekas labs. Nav šaubu, ka finansiālo situāciju tas skolās nekādā veidā neuzlabos un, iespējams, ka nauda kādās no programmām pat samazināsies.» Slikti esot arī tas, ka šādi paziņojumi izskan pirms jaunā mācību gada. Vajadzētu taču beidzot iedibināt tādu praksi, ka visas pārmaiņas tiek sagatavotas jau iepriekšējā skolas gada laikā. Turklāt apbēdinot, ka jautājumi, pie kuriem sūri un grūti strādāts, kā, piemēram, pedagogu motivācijas programma, vairs pat pieminēti netiekot. «Nu IZM to nosauc tikai par informatīvo ziņojumu, ne programmu. Kam mēs pūlējāmies, ja patiesībā jau bija zināms, ka trūkst sešu miljonu, lai nodrošinātu esošās algas. Un to slēpa līdz pat jūnijam!» sašutusi ir LIVA pārstāve, rūgti konstatējot, ka tad, ja palielinās minimālās algas, tas, ko saņem skolotāji, būs tikai graši.
Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas direktors Dzintars Strauts, lūgts komentēt jauno IZM iniciatīvu, nopūšas un teic: esot jau labi, ka domā par mazajām skolām: «Ir jau labi, ja mēģina ar kaut kādu koeficientu palīdzību ko darīt, taču – tas ir krietni par maz!» Šobrīd mazo skolu izdzīvošana lielākoties gan esot atkarīga no katras pašvaldības vēlmes un spējas finansēt, un pat kaimiņu novados šī pieredze esot atšķirīga.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone uzsver, ka visa mērķdotāciju sadales sistēma ir sarežģīta un necaurskatāma. Dažā skolā, kur tiek mācītas vairākas programmas, aprēķinot finansējumu, nākas pielietot vai astoņus koeficientus. Skaidrs, ka šī sistēma jāvienkāršo. Taču – par IZM ieteikumiem viņai esot daudz neskaidrību, piemēram, dažviet runāts par pedagogu un skolēnu skaita attiecībām, citur – skolotāju un skolēnu. Tas neesot viens un tas pats, jo pedagogi var būt arī citi speciālisti, ne tikai skolotāji. Tātad arī proporcija iznāk cita. Ja nevienojas, ko salīdzināt, veidojas absurda situācija. «Kopumā šie noteikumi atgādina tādu tvarstīšanos. Tie būtu jāveido tā, lai neciestu tie, kas skolu sistēmu ir sakārtojuši, ne arī tie, kas to vēl nav izdarījuši,» teic M. Jansone.