Jūliju Krūmiņu iegāzusi viņa mēle
No visām versijām, kuras politikas kuluāros kā geizers izvirdušas pēc miljonāra Jūlija Krūmiņa, viņa finansista Jorena Raituma, kā arī Gata Trukšņa aizturēšanas uz dažām dienām, visticamākā ir viena – šie kungi tiek turēti aizdomās, balstoties uz ilgākā laika periodā noklausītām telefona sarunām.
Ticama ir versija, ka jau no 2013. gada beigām SAB noklausās J. Krūmiņa un citu telefona sarunas sakarā ar Ingunas Sudrabas vadītās tautas kustības un pēc tam arī partijas No sirds Latvijai tapšanas procesu. Tagad sarunu ieraksti nodoti arī KNAB, kuram šajos ierakstos ir savas interesējošas tēmas - partiju nelikumīga finansēšana un iespējama kukuļdošana.
Šī versija ir ticama tāpēc, ka ap Ingunas Sudrabas veidoto politisko spēku jau no paša sākuma virmoja tenkas (tās ir izskanējušas arī publiski), ka tas tiek veidots, lai īstenotu Krievijas ietekmi. Jāatgādina, ka 2014. gadā (t.i., pirms Saeimas vēlēšanām) daudz tika apspriestas I. Sudrabas draudzīgās attiecības ar Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu, kurš iepriekš bijis arī Krievijas premjers, bet 1994.-1995. gadā ieņēma Krievijas Federālās pretizlūkošanas dienesta (no 1995. gada - Federālās drošības dienests) priekšsēdētāja amatu.
Tāpat nepamanīts nepalika, ka No sirds Latvijai vēlēšanu listē bija iekļauts bijušās Valsts prezidentes Vairas VīķesFreibergas krievu valodas tulks Jānis Grigalis, kurš absolvējis Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (sarunvalodā - GRU) pilnīgā kontrolē esošo Kara svešvalodu institūtu Maskavā. Tajā J. Grigalis cita starpā apguvis arī suahili valodu un spiegu darbībai nepieciešamas zināšanas - operatīvo darbību, gūstekņu pratināšanas iemaņas u.tml.
Vecas lietas
Tāpat tagad mediji atgādināja, ka jau uzreiz pēc partijas izveidošanas vairāki No sirds Latvijai biedri pauda sašutumu par to, ka nezināmi, aizdomīgi ziedotāji ir ziedojuši partijai ļoti lielas summas (pa 14 000 - 15 000 eiro), un gan KNAB, gan SAB jau tolaik publiski atzina, ka par šo finansējumu ir uzsāktas pārbaudes.
Ņemot vērā kaut vai to, kādas trakas lietas J. Krūmiņš jau ir sarunājis pēc atbrīvošanas no apcietinājuma, var tikai minēt, ko viņš ir sarunājis un kādus rīkojumus dažādiem cilvēkiem devis pa telefonu, kad, visticamāk, bijis pārliecināts, ka svešas ausis viņu neklausās, jo viņš ir iecelts «neaizskaramo kārtā».
Līdz ar to nav brīnums, ka par nelikumīgu partiju finansēšanu kopā ar šefu aizdomās tiek turēts arī J. Krūmiņa uzticamais finansists J. Raitums. Par viņu ir zināms, ka tieši priekšvēlēšanu laikā, t.i., 2014. gadā, pēc I. Sudrabas rīkojuma J. Raitums ir bijis piesaistīts arī partijai No sirds Latvijai kā finansists jeb kasieris.
Varbūt atzīstas?
Miljonāra J. Krūmiņa pozīcija (ja iztulko saprotamākā valodā visu to, ko viņš pēdējās dienās sarunājis) ir šāda: viņš ir aicinājis citus uzņēmējus, piemēram, Rīgas ostas stividorus, ziedot partijai No sirds Latvijai, un tas nekas aizliegts nav.
Tomēr šopirmdien TV pārraidē viņš uzsvēra, ka vienīgā partija, kurai viņš ir ziedojis, ir Ingunas Sudrabas partija No sirds Latvijai. Tā nu gan nav taisnība, jo, atbilstīgi KNAB datu bāzei, J. Krūmiņš oficiāli ir ziedojis trīs reizes - 2004. gadā 3000 latu partijai Latvijas ceļš, 2011. gadā 7028 latus Zatlera Reformu partijai un 2014. gadā 15 000 eiro ZZS.
Tādējādi partijai No sirds Latvijai J. Krūmiņš pats oficiāli nav ziedojis nekad. Varbūt viņa izteikumi jāsaprot tā, ka J. Krūmiņš TV raidījumā atzīstas - ziedojis No sirds Latvijai neoficiāli?
Pēc J. Krūmiņa teiktā, ZZS ziedotie līdzekļi ir bijuši domāti nevis šim politiskajam spēkam, bet gan Eiropas Parlamenta deputātei Ivetai Grigulei (ZZS) «personīgi», jo atbalstu savulaik lūdzis viņas vīrs (patiesībā - bijušais) Romāns Mežeckis, kurš šobrīd ir Saeimas deputāts un pārstāv partiju No sirds Latvijai.
Ja šis J. Krūmiņa izpaudums domāts tā, ka konkrētā summa ziedota, lai atbalstītu I. Grigules individuālo priekšvēlēšanu kampaņu, tad šāda konkrēta mērķa norādīšana nav aizliegta. Ja tas domāts kaut kā citādi, tad te, iespējams, ir tēma vēl vienam kriminālprocesam.
Truksnis nav lēmējs
Savukārt tas, kādu lomu partiju nelikumīgas finansēšanas «izrādē» KNAB varētu būt iedalījis Jūrmalas mēram Gatim Truksnim, īsti nav saprotams. ZZS ir divu partiju - Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas - apvienība. G. Truksnis ir tikai Latvijas Zaļās partijas Jūrmalas nodaļas vadītājs, bet viņš nav nedz savas partijas, nedz ZZS valdes loceklis. Līdz ar to G. Truksnim nav nekādu iespēju lemt - pieņemt vai nepieņemt ZZS kasē kādu ziedojumu.
Kā jau Neatkarīgā rakstīja, J. Krūmiņš tiek turēts aizdomās par ZZS nelikumīgu finansēšanu šā gada martā un aprīlī aptuveni 41 000 eiro apmērā. Kā var noprast, balstoties uz noklausītām telefona sarunām, KNAB tur J. Krūmiņu aizdomās par starpniecību partiju finansēšanā - respektīvi, ka J. Krūmiņa vietā ZZS kasē naudu oficiāli iemaksājušas kādas citas personas.
Ārpus aizdomām
Apskatoties KNAB mājaslapā oficiālos ZZS ziedotājus šā gada martā un aprīlī, redzams, ka aprīlis ZZS tiešām ir bijis ļoti ražīgs, bet martā saņemts tikai viens ziedojums.
Lielākie ZZS ziedotāji aprīlī ir tādi, par kuriem nevarētu būt nekādu aizdomu, ka tie vēlētos kļūt par J. Krūmiņa starpniekiem partiju finansēšanā vai ka viņiem pašiem nepietiktu naudas, lai atbalstītu politisko procesu.
Piemēram, baņķieris Oļegs Fiļs aprīlī ZZS ziedojis 15 000 eiro. Viņš šogad ziedojis arī partijai Gods kalpot Rīgai, bet iepriekš - arī Vienotībai un Tautas partijai. Pavisam politiskajam procesam O. Fiļs vairāku gadu garumā atvēlējis gandrīz 100 000 eiro.
Plaša profila uzņēmējs Valdis Sprūds ziedojis 16 000 eiro un dara to ne pirmo reizi. Alan Deko līdzīpašnieki Andris Keisels un Aldis Zvaigzne katrs ziedojuši pa 10 000 eiro.
Ventspils Grain Terminal valdes loceklis Oļegs Nudga ziedojis 15 000 eiro, ar būvniecību un arhitektūru saistītu uzņēmumu līdzīpašnieks Jevgēņijs Miņins - 15 000 eiro.
Diezin vai uzņēmēja Inga DambīteOzoliņa un uzņēmējs Guntars Zvīnis nevar atļauties ziedot partijām. Abi ziedojuši ZZS, attiecīgi, 3500 un 1500 eiro.
Var pievērst uzmanību
Sava iztikšana noteikti ir Jūrmalā, Jomas ielā, reģistrētu vairāku tirdzniecības uzņēmumu trīs līdzīpašniekiem - Inesei Pūpolai (ziedojusi 2000 eiro), Guntaram Anspokam (3000 eiro), Jānim Drullem (4000 eiro). Tomēr viņiem būs pievērsta pastiprināta uzmanība sakarā ar to, ka veic savu uzņēmējdarbību notikumu epicentrā - Jūrmalā.
Datu bāzē Firmas.lv neizdevās atrast tikai četru ZZS ziedotāju - 1980. gadā dzimušā Kaspara Buktas (ziedojis 5000 eiro), 1985. gadā dzimušā Jāņa Kārkliņa (5000 eiro), 1959. gadā dzimušās Artas Žīgures (1500 eiro) un 1986. gadā dzimušās Evijas Fjodorovas (500 eiro) - uzvārdus. Tomēr viņu ziedotais kopumā nedod likumīgu finansējumu 41 000 eiro apmērā.
Nav šaubu, ka KNAB uzmanību var piesaistīt ZZS šā gada marta vienīgās ziedotājas - Tatjanas Okladņikovas (16 000 eiro) - personība. Viņa ir pastāvīga J. Krūmiņa rīkoto pasākumu apmeklētāja, savulaik bijusi arī 2008. gadā likvidētā Kultūras un mūzikas attīstības atklātā sabiedriskā fonda Dzintaru koncertzāle dalībniece. Peļņas un zaudējumu aprēķini liecina, ka viņai piederošajiem dažiem uzņēmumiem šobrīd neiet spoži. Tomēr arī tas vēl nedod pamatu apšaubīt T. Okladņikovas ziedojuma likumību.
Varētu domāt, ka SIA Cleanhouse valdes priekšsēdētājs Juris Miķelis var atļauties ziedot partijai 9500 eiro, ko viņš arī ir izdarījis. SIA Cleanhouse pērn ir bijis 5,7 miljonu eiro apgrozījums un peļņa 115 000 eiro - šādu kompāniju vadītājiem parasti ir liela alga un tiek maksātas sirdi un prātu ielīksmojošas prēmijas.
Tomēr tieši šis ziedojums, visticamāk, ir KNAB uzmanības lokā, jo TV raidījums De facto stāstīja, ka J. Krūmiņš, «izmantojot draudzīgas saites» ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu, ir mēģinājis savam paziņam J. Miķelim kaut ko sakārtot šajā tiesā, par ko pret J. Krūmiņu ir uzsākts vēl viens kriminālprocess.
Bez komentāriem
Par šo otru kriminālprocesu ir zināms tikai tas, ka tajā ir trīs aizdomās turētie - J. Krūmiņš, tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa un vēl kāda persona. Tiesnese no amata atstādināta un pati medijiem atzinusi, ka tiek turēta aizdomās par neizpaužamu ziņu izpaušanu un «piedāvājuma pieņemšanu» no J. Krūmiņa.
«Kas gan kopējs miljonāram Jūlijam Krūmiņam un tiesnesei Orniņai?» jau vairākas dienas taujā cilvēki Rīgā un visā Latvijā.
Te atliek vien citēt to, ko pats J. Krūmiņš stāstījis medijiem, iznākot no apcietinājuma. Viņš teicis, ka dažas dienas pirms aizturēšanas esot ticies ar A. Orniņu, jo tiesnese J. Krūmiņam ir «veca skolas draudzene», kura savulaik strādājusi arī SIA ManTess. «Ar Orniņu viņš ticies, jo uzņēmēja krustdēls arestēts Dānijā un viņš lūdzis «Aijai izstāstīt, kā tās lietas ir»,» miljonāru citē mediji.
Dažas dienas vēlāk TV3 J. Krūmiņš gājis vēl tālāk un jau atklājis, ka ļoti daudzus gadus pazīst A. Orniņu, «ar kuru plānojot precēties». TV 3 J. Krūmiņš sašutis skaidrojis: «Nesaprotu, kas tur vispār ir. Es Aijai varu dot tik daudz naudas, ka viņa to nevar panest. Saprotat? Mēs esam braukuši slēpot, mēs esam braukuši uz Maiami, bet es viņai neko neesmu prasījis par kukuli. Esmu palīdzējis, jo viņa ir mana meitene.»
Bet šos izpaudumus vainagoja raidījums Viens pret vienu, kurā J. Krūmiņš stāstīja, ka tiesnesei nemaz nav bijis jēgas no viņa prasīt kukuli. «Ja Orniņai šodien vajag vienu tūkstoti vai miljonu, tad viņa no manis to mierīgi var paņemt tūliņ. Es viņai tikko uzdāvināju divsimt, trīssimt tūkstošus. Viņu tikko izmeta ārā no dzīvokļa Vecrīgā, es viņai iedevu dzīvokli Jūrmalā, neprasot nevienu kapeiku,» skaidroja J. Krūmiņš.