Valsts policijas gada atskaites preses konferencē tā arī neizskanēja atbilde uz pašu uzdoto jautājumu – cik droši dzīvot Latvijā? –, taču, atstājot policijas priekšnieka amatu, ģenerālis Ints Ķuzis var būt priecīgs par to, ka statistika uzlabojas. Noziedzīgu nodarījumu skaits pērn krities par 7,8%, izdevies ierobežot autozagļu bandas un atņemt noziedzniekiem daudz netīrās naudas.
Vakar bija Inta Ķuža pēdējā darbadiena - viņš no amata aiziet iekšlietu ministra Sanda Ģirģena spiediena dēļ. Kas nāks vietā, tiks noteikts atklātā konkursā, un tāds līdz šim vēl nekad nav rīkots. Bet par policijas pagaidu vadītāju iecelts Ķuža līdzšinējais vietnieks Andrejs Grišins. Īstais priekšnieks nepieciešams pēc iespējas ātrāk, jo policijā šajā un nākamajā gadā plānotas lielas reformas.
Noziedzība digitalizējas
Kopumā pērn policija reģistrējusi 285 125 notikumus, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu ir pieaugums par 19 tūkstošiem. Arī apstrādāto zvanu skaits ir stipri audzis, sasniedzot aptuveni 800 tūkstošus. Tajā pašā laikā uzsākto kriminālprocesu skaits ir nokrities par trim tūkstošiem līdz 36 517. Šāda pretruna statistikā veidojas ne tādēļ, ka policija ar nolūku atteiktu lietu rosināšanu. Vienkārši policija tagad reģistrējot ikvienu, pat vissīkāko, notikumu - arī tādu, kam apakšā nav nekas krimināls. Administratīvo lietvedību skaits gan ir pieaudzis līdz 249 198.
Kopumā noziedzības līkne Latvijā iet arvien uz leju. 2006. gadā valstī tika reģistrēti vairāk nekā 60 000 noziegumu, bet pērn jau zem 40 000. Aizdomās turamo personu skaits nokrities par pustūkstoti līdz 11 159, (vairums ir vīrieši - 86,4%). Tomēr te esot kāds knifs. Samazinās to noziegumu skaits, ko mēs pazīstam, kas bija izplatīti gadu desmitiem. Fiziskie noziegumi pakāpeniski pārceļas uz virtuālo vidi, un tajā formējas jauni noziedzības veidi. Ints Ķuzis atzīst, ka tie no tiesībsargājošajām iestādēm prasīs pielāgošanos. Bet jebkuras izmaiņas noziegumu atpazīšanā un vērtēšanā automātiski ietekmē noziedzības statistiku. Piemēram, kriminālpārkāpumu pieaugumu pērn ietekmēja alimentu nemaksāšanas kriminalizācija.
Trešdaļa budžeta atpelnīta
Attiecībā uz organizētās noziedzības apkarošanu policijai pērnais gads bija sekmīgs. Pārtraukta aptuveni simt grupējumu darbība. Tagad to skaits samazinājies līdz 339. Attiecīgi noticis arī mazāk zādzību - 17 578 (mīnus 1862) un mazāk laupīšanu - 493 (mīnus 41). Pērn reģistrētas 542 automašīnu zādzības un 1872 zādzības no mājokļiem. Tīša mantas bojāšana notikusi 3871 gadījumā.
Ar narkotiku apriti saistīto noziegumu ir mazāk, un pērnā gada lielais ķēriens - pāris tonnas kokaīna - ir iznīcināts. Kopumā no tirgus izņemtas narkotikas 232 miljonu eiro vērtībā. Augoša tendence narkomānu vidē ir psihotropo medikamentu nelegāla lietošana. Tāpat kā valsts pārvaldi kopumā, arī policiju pērn piemeklēja Moneyval process, kurā Eiropas Padome pieprasa Latvijai aktīvāk izrādīt cīņu pret netīrās naudas atmazgāšanu. Policijai šī cīņa sākusi padoties, jo arestēti vairāk nekā 315 miljoni eiro, bet konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā 43 miljoni. Policijai izdevies atražot gandrīz trešdaļu pašas budžeta.
Aug jaunie bandīti
Briesmīgākie noziegumi tomēr ir tie, kas saistīti ar vardarbību. Trīs gadus slepkavību skaits valstī auga. Tagad apstājies pie 46. Tīši miesas bojājumi nodarīti 1089 gadījumos. Izplatītākie vardarbības iemesli ir sadzīviska rakstura konflikti, nesaskaņas starp paziņām, mantkārīgi nolūki. Un katalizators šiem noziegumiem ir alkohols.
Kopumā pērn cietuši 546 bērni. Pēc noziegumu rakstura - tikumība un dzimumneaizskaramība - 197 gadījumi, cietsirdība un vardarbība - 105, mantiskie noziegumi - 71, nodarījumi pret dzīvību un veselību - 67. Visbiežāk bērni cieši vidē, kurā visbiežāk atrodas. Tātad mājās, pilsētvidē, mācību iestādē un internetā.
Arī paši nepilngadīgie mēdz pastrādāt noziegumus. Turklāt tendence ir augoša. Kopā 955 gadījumi, no kuriem lauvas tiesa ir nodarījumi pret īpašumu. Sīkas zādzības. Aug jaunā noziedznieku paaudze.