Vairāki tirgotāji no bankām šonedēļ saņēmuši ziņu, ka Zemgalē un Latgalē klejo krāpnieku banda, kas par preču iegādi vai pakalpojumiem norēķinās ar viltotām kartēm.
First Data izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone apstiprina šo informāciju un aicina tirgotājus uzmanīties ar tādu ārvalstu banku izsniegtu karšu pieņemšanu, kurām nav čipa un nav jāievada PIN kods.
"Tas ir ļoti populārs krāpniecības veids. Pašlaik sadarbībā ar Valsts policiju notiek izmeklēšana, un parasti šādi gadījumi tiek atklāti diezgan ātri," Neatkarīgajai stāsta First Data izpilddirektore. "Maksājumu karšu apstrādes sistēmās redzam, kā vienā dienā tūristu autobuss braukā no bankomāta pie bankomāta, un tas uzreiz rada aizdomas, it īpaši, ja tas notiek nelielās apdzīvotās vietās."
Konkrētās norēķinu kartes, ar kurām konstatēti krāpniecības mēģinājumi, esot izsniegtas ASV. "Tur ir miljardiem izdotas maksājumu kartes, no kurām lielai daļai nav čipa, tāpēc aicinām tirgotājus uzmanīties ar ārvalstīs izsniegtu bankas maksājumu karšu pieņemšanu, ja to apstrādei nav nepieciešama PIN koda ievadīšana," uzsver Z. Brīvule-Jansone. Viņa norāda, ka krāpnieciski darījumi ar viltotām maksājumu kartēm, norēķinoties tirdzniecības vietās, samazinās, jo bankas ir pārgājušas uz viedkaršu izsniegšanu un krāpniekiem ir vislielākais risks tikt pieķertiem. "Mēģināt šādu maksājumu karti lietot tirdzniecības vietā vai bankomātā nozīmē gandrīz to pašu, ko aizsūtīt savu fotogrāfiju policijai ar parakstu – lūdzu, šeit es esmu. Mazliet nomaskējies, bet gan jau jūs mani atradīsiet," komentē karšu apstrādes uzņēmuma izpilddirektore. Par dažādām nelikumīgām darbībām saistībā ar norēķinu kartēm draud kriminālatbildība – brīvības atņemšana līdz 15 gadiem.