Krāpnieki, izmantojot sirmgalves uzticēšanos, divās dienās izkrāpj iespaidīgu naudas summu

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Aizvakar, 11. oktobrī, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī tika saņemta informācija par to, ka septembra beigās kādai liepājniecei no bankas konta tika izkrāpti aptuveni 5000 eiro.

Krāpnieki, izmantojot sirmgalves uzticēšanos, stādījās priekšā kā banku darbinieki un sarunas laikā ieguva no sievietes bankas datus.

Pirmā saruna notikusi 28.septembrī, kad krāpnieki, iepazīstinot sevi kā bankas darbiniekus, sacīja, ka no viņas konta tiek veikts maksājums un steidzināja sievieti atklāt savus bankas datus un piekļuves kodus, ko sieviete arī izdarīja, kā rezultātā no bankas konta pazuda 3000 eiro.

Sapratusi, ka tika apkrāpta, sieviete devās uz banku nomainīt piekļuves datus, kur viņu baku darbinieki atkārtoti brīdināja, ka jāuzmanās no šādiem krāpniekiem.

Nākamajā dienā sieviete saņēma vēl vienu zvanu no krāpniekiem, kuri, stādoties priekšā kā banku darbinieki, sacīja, ka naudu ir iespējams atgūt un viss, kas nepieciešams - viņai ir jānosauc internetbankas piekļuves dati, ko viņa arī izdarīja, kā rezultātā viņai no bankas konta tika noņemti 1900 eiro.

Sieviete atkārtoti devās uz banku, taču šoreiz jau lai kontu slēgtu un izņemtu ārā visus tajā atlikušos naudas līdzekļus. Sieviete paskaidroja, ka ar viņu tika runāts krievu valodā, un viņa apzinās, ka ja viņa saprasu latviešu valodu un uzstātu, lai saruna notiktu latviski, saruna, visticamāk, neturpinātos un krāpšana nebūtu notikusi.

Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, vispirms nekavējoties ir jāsazinās ar savu banku, un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā. Ņemot vērā, ka šīm krāpšanām parasti ir starptautisks raksturs un krāpnieki lielākoties runā krievu valodā, iedzīvotāji tiek aicināti par drošības nosacījumiem sevišķi atgādināt krievvalodīgajiem cilvēkiem, īpaši gados vecākiem radiniekiem, paziņām un draugiem!

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais