Slepkavība Pļavniekos: tiesai nodota nošautā Vaļagina krimināllieta

© f64.lv, Ziedonis Pumpurs

Rīgas Austrumu prokuratūras prokurors Rīgas pilsētas tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā apsūdzēti divi Lietuvas pilsoņi par pērnā gadā 11.martā Pļavnieku mikrorajonā, Rīgā, izdarītu Genādija Vaļagina slepkavību, informē prokuratūra.

Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka abi apsūdzētie un viena nenoskaidrota persona ar "Chrysler" markas automašīnu piebrauca pie grilbāra "Ugolok" Brāļu Kaudzīšu ielā, Rīgā, kurā tobrīd atradās Vaļagins. Savukārt cita pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrota persona novietoja "Opel" markas automašīnu ielas pretējā pusē, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu rezerves transportu.

Kad Vaļagins izgāja no grilbāra un iekāpa savā automašīnā, viens no apsūdzētajiem - automašīnas "Chrysler" vadītājs - piebrauca Vaļagina automašīnas aizmugurē, nobloķējot izbraukšanu. Tad nenoskaidrotā persona, kura atradās automašīnā "Chrysler", ar Kalašņikova konstrukcijas triecienšauteni "AK" izdarīja vismaz septiņus šāvienus pa Vaļagina automašīnu.

Otrs apsūdzētais, kurš atradās automašīnā "Chrysler", pieskrēja pie Vaļagina automašīnas un caur priekšējo pasažieru durvju stiklu ar pārveidotu Makarova konstrukcijas pistoli "ПМ" izdarīja vismaz trīs šāvienus Vaļagina virzienā. Šāvienu rezultātā Vaļagins izkrita no automašīnas, pēc kā minētais otrs apsūdzētais viņam pieskrēja klāt un iešāva galvā.

Pēc tam apsūdzētie kopā ar abām nenoskaidrotajām personām aizbrauca uz meža masīvu Ropažu novadā, kur sadedzināja slepkavībā izmantoto automašīnu "Chrysler".

Vienu apsūdzēto Ropažu pašvaldības policija aizturēja jau slepkavības dienā, bet otru apsūdzēto Valsts policija aizturēja pērnā gada 29.augustā. Abiem apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Abas personas tiek apsūdzētas par slepkavību organizētā grupā, kā arī šaujamieroču un šaujamieroča munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez atļaujas organizētā grupā.

Apsūdzētie atzīst savu vainu viņiem celtajā apsūdzībā, kā arī daļēji atzīst cietošo - mirušā Vaļagina bērnu pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju 200 000 eiro apmērā.

Par abiem apsūdzētajiem ir noskaidrots, ka viņi ir iepriekš tiesāti par dažādu noziegumu izdarīšanu gan Lietuvā, gan citās Eiropas Savienības valstīs.

Lai noskaidrotu pārējās Vaļagina slepkavībā iesaistītās personas, no šī kriminālprocesa pirmstiesas procesa laikā atsevišķā lietvedībā tika izdalīts jauns kriminālprocess, kurš ir nosūtīts Valsts policijai izmeklēšanas turpināšanai.

Par slepkavību organizētā grupā personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trīs gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Vaļagins savulaik tika notiesāts Haritonova grupējuma lietā. Augstākā tiesa 1998.gadā Vaļaginam piesprieda 6,5 gadus cietumā ar mantas konfiskāciju, apcietinājuma laikā ieskaitot jau izciesto apgabaltiesas piespriesto soda laiku - trīs gadus.

No apcietinājuma viņu atbrīvoja 2000.gadā jeb nepilnu gadu pirms soda termiņa beigām.

Vaļagins tika atzīts par vainīgu un notiesāts pēc Kriminālkodeksa pantiem par organizētas grupas izveidošanu vai piedalīšanos tajā izspiešanas nolūkā un par ķīlnieka sagrābšanu, ja tas saistīts ar draudiem noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus vai tālāk aizturēt šo personu nolūkā piespiest izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, kas ir noteikums ķīlnieka atbrīvošanai.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.