Sākts kriminālprocess saistībā ar Štokenbergam netieši daļēji piederoša uzņēmuma maksātnespēju

Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar tieslietu ministram un iekšlietu ministra pienākuma izpildītājam Aigaram Štokenbergam netieši daļēji piederoša uzņēmuma maksātnespējas procesu.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai BNS apstiprināja, ka sākts kriminālprocess par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesa gaitā. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Aizdomās turētā statuss pagaidām nevienam nav piemērots.

Portāls "pietiek.com" iepriekš vēstīja, ka Ilze Aksenoka, kura iecelta par Štokenbergam netieši daļēji piederoša uzņēmuma "VN Zeme" maksātnespējas procesa administratori, bijusi spiesta vērsties ar iesniegumu Valsts policijā par kriminālprocesa sākšanu, jo no viņas tiek slēpta maksātnespējas procesā nepieciešama informācija.

Portāls rakstīja, ka "VN Zeme", kurā 49% kapitāldaļu pieder Štokenbergam kopā ar kompanjoniem piederošajā uzņēmumā "Kapitāla virsotne", ir figurējusi saistībā ar vienu no pašreizējā tieslietu ministra un viņa uzņēmumu likumīgajām nodokļu apiešanas shēmām. Tieši šai kompānijai cits Štokenberga un partneru uzņēmums "Varavīksnes nami" 2007.gada sākumā divos darījumos par 4,57 miljoniem latu pārdevis zemesgabalu Zolitūdes ielā 75.

Neatkarīgajā auditoru ziņojumā norādīts, šādi "Varavīksnes namiem", kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007.gadā gan vajadzēja maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par no dzīvokļu pārdošanas ieņemtajiem līdzekļiem, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas sev, jo saskaņā ar Latvijas likumiem PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā.

Līdz ar to jaunuzbūvētajā namā dzīvokļi netika pārdoti kā vienots veselums kopā ar zemes domājamām daļām – dzīvokļus pircēji iegādājās no firmas "Varavīksnes nami", un, kā aprēķinājuši auditori, 2007.gadā kompānija tirgojusi dzīvokļus un palīgtelpas (kas ir ar PVN apliekams darījums) ar zaudējumiem vidēji 2% apmērā, bet 2008.gadā dzīvokļa īpašumi tirgoti ar 17% zaudējumiem. Toties zemes domājamās daļas jau pārdotas par iespaidīgām cenām.

Šī shēma gan līdz ar krīzes sākumu neglāba "VN Zemi" no maksātnespējas, taču izrādās, ka maksātnespējas procesa administratore joprojām no tieslietu ministram netieši piederošā uzņēmuma nespēj saņemt nepieciešamo informāciju.

Portāla rīcībā esošie dokumenti liecina, ka jau pagājušā gada novembrī administratore Aksenoka atkārtoti atgādinājusi līdzšinējam "VN Zemes" valdes loceklim Artim Bajāram, ka viņš piemirsis ne tikai iesniegt administratoram dokumentus, kas izdoti un parakstīti 2009.gadā, bet arī nodot administratorei kompānijas zīmogu.

No administratores vēstules arī izriet, ka par uzņēmumu ieinteresējusies Finanšu policijas pārvalde, kas no "VN Zemes" administratores pieprasījusi vairākus dokumentus, kā arī tas, ka jau iepriekš uzņēmums nav vēlējies izsniegt visus prasītos dokumentus.

No nākamās administratores vēstules izriet, ka "VN Zeme" prasību ignorējusi. "Brīdinu, ja līdz 2011.gada 19.janvārim maksātnespējas administrators nebūs saņēmis iepriekšminētos dokumentus, lūgšu policiju sākt kriminālprocesu par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesā. Vienlaikus informēju, ka krimināllietas sākšana nozīmē šā fakta atspoguļojumu Jūsu personas datos, kas var radīt problēmas turpmākā uzņēmējdarbībā," teikts vēstulē.

Tomēr Štokenberga uzņēmuma iepriekšējais valdes loceklis nav reaģējis arī uz šo vēstuli, un šā gada 22.jūlijā Aksenoka ir vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā, aicinot sākt kriminālprocesu par reālu šķēršļu likšanu maksātnespējas procesā, proti, administratoram nav iespējas saņemt dokumentus, kas pierādītu debitoru un kreditoru parādu esamību, un administratoram ir aizdomas, ka, iepazīstoties ar kapitālsabiedrības grāmatvedības dokumentiem, iespējams, varētu konstatēt būtiskas nelikumības, tostarp nodokļu jomā.

Maksātnespējas administratore Valsts policijai arī klāstījusi, ka "VN Zemes" bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Vāverāns sniedzis administratoram paskaidrojumu ‒ visi dokumenti esot pie Bajāra, kurš savukārt nav nodevis maksātnespējas procesa administratoram pieprasītos dokumentus.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais