Sākot darbu pie nākamā gada budžeta veidošanas, attiecības starp koalīcijā līdzās strādājošo Vienotību un Reformu partiju (RP) kļūst aizvien saspringtākas.
Reformisti valdības grožus turošo Vienotību vaino populistisku lēmumu pieņemšanā, jo tā jau tagad sākusi priekšvēlēšanu kampaņu, par instrumentu savu mērķu sasniegšanā izraugoties budžetu.
Savukārt Vienotība no spēka pozīcijām nolūkojas, kā partneris bezspēcīgi ārdās. Eksperti uzskata, ka tas nav nekas īpašs un līdzīgi cīniņi koalīcijas starpā atkārtojas ik gadu, kad strādā pie budžeta.
Solījumu nepildīs
Viens no pēdējiem Vienotības paziņojumiem, kas sakaitināja RP, bija lēmums, ka pretēji likumā paredzētajam ar nākamo gadu
iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no 24% uz 22%, visticamāk, netiks samazināts. Paudusi savu neapmierinātību, RP tomēr krupi norija un piekrita, ka nākamajā gadā varētu tikt samazināts nevis IIN, bet sociālais nodoklis. Savukārt IIN viņi tagad vēlas sākt pakāpeniski samazināt no 2015. gada. Tomēr rūgtums reformistu sirdīs palika, un viņu Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda KalniņaLukaševica pirmdienas rīta sarunā Latvijas Radio Vienotībai pārmeta pāragras priekšvēlēšanu kampaņas sākšanu. Šā politiskā spēka budžeta veidošanas metodes viņa pielīdzināja sausam grāmatvedības stilam, kurš paredz tikai bezpersonisku cipariņu pārlikšanu no vienas tabulas citā, neredzot kopainu. Šis gan ir klasisks Vienotībai adresēts pārmetums, kuru pie katras izdevības izmanto gan koalīcijas partneri, gan opozīcija.
Aptuveni šādu shēmu, kuru valdība, visticamāk, izskatīs šodien, piedāvā arī Vienotības kontrolē esošā Finanšu ministrija. Proti, tā vietā, lai samazinātu IIN, kas darbiniekiem dāvātu iespēju saņemt mazliet lielāku algu, tiek piedāvāts samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu IIN samazināt par 1%, attiecīgi 2015. gadā tā būtu 23%, bet 2016. gadā – 22%. Vienotība uzskata, ka šādi lielāks ieguvums būs ne tikai darba ņēmējiem, bet arī pašvaldībām, kuru budžets ir ieši saistīts ar IIN.
Būšot labāk
«Parēķināsim uz vidēju Latvijas mājsaimniecību, kur ir divi strādājoši vecāki un algas apmēram vidējo algu līmenī. Ja rēķina nevis politiski, bet aritmētiski, Vienotības piedāvājums mājsaimniecībai dod daudz lielāku ieguvumu – apmēram 700 eiro gadā. Protams, var teikt, ka paši solījām [samazināt IIN] un tagad atkāpjamies no solītā. Bet, ja mēs redzam labāku risinājumu, tad kāpēc neatlikt uz vēlāku laiku IIN samazināšanu,» saka Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis.
Viņš arī noliedz, ka Vienotība, nesamazinot IIN, censtos izdabāt pašvaldībām. «Te ir runa par normālu pārvaldību. Samazinot pašvaldībām ienākumus, jādomā par finanšu bāzi. Ja IIN ir galvenais ienākumu avots, tad noņemtais būtu jākompensē, bet fiskālās telpas kapacitāte ir tāda, ka nevaram atļauties izdarīt visu,» saka politiķis.
Viņš arī atgādina, ka līdz šim neviens budžets nav izstrādāts bez ķīviņiem koalīcijas partneru vidū, tādēļ neesot jēgas pievērst uzmanību arī pašreizējam saspīlējumam starp RP un Vienotību. «Neviens budžets nekad nav sastādīts bez ķīvēšanās, jo budžets ir instruments jebkuras politikas realizācijai, un tas katrai partijai dod iespēja noteikt savas prioritātes augstāk par citu partiju prioritātēm. Tas ir normāli budžeta apspriešanas laikā,» ir pārliecināts politiķis.
Zūd paļāvība
To, ka sociālā nodokļa samazināšana un IIN neaiztikšana ir izdevīga pašvaldībām, nenoliedz Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš atzīst, ka, realizējoties Vienotības iecerei, pašvaldību budžetos ieplūdīs mazliet lielākas summas.
Taču arī viņu satrauc iespēja, ka atkal tiks pieņemti kaut kādi lēmumi ar tālejošām sekām, bet bez pietiekamas analīzes. «Samazinot sociālo nodokli, palielinās ar IIN apliekamā bāze, bet ir jāatzīst, ka toreiz nevarēja pieņemt lēmumu par IIN samazināšanu. Arī tagad vajag izrunāt visus par un pret, pārrunāt visas pozīcijas – minimālā alga, sociālais nodoklis un IIN,» saka A. Jaunsleinis, piebilstot, ka, valdībai šādi mētājoties ar saviem solījumiem, cieš jau tā ne pārāk spožā valdības reputācija.
To, ka koalīcijas partneru ķīvēšanās ir tikai virspusēja un bez tālejošām sekām, uzskata arī politologs Ivars Ījabs. «Budžeti vienmēr bijuši ar kašķēšanos pat tajos laikos, kad tie bija ar izteikti augošu tendenci. [..] Bet jāsaprot tas – RP nekādu spožu priekšlikumu nav, un atšķirība starp Vienotību un RP ir tāda, ka Vienotība par kaut ko atbild budžeta kontekstā, bet RP neatbild ne par ko,» saka politologs.
***
VIEDOKLIS
Ivars ĪJABS, politologs:
– Budžeti vienmēr bijuši ar kašķēšanos pat tajos laikos, kad tie bija ar izteikti augošu tendenci. Bet jāsaprot tas – RP nekādu spožu priekšlikumu nav un atšķirība starp Vienotību un RP ir tāda, ka Vienotība par kaut ko atbild budžeta kontekstā, bet RP neatbild neparko.