Izglītības darbinieki neapmierināti ar budžetu
Pedagogiem par algām šajā gadā nebūs jāraizējas, bet bažas joprojām saglabājas par nākamajiem gadiem. Tajos nav paredzēts finansējuma pieaugums, un skolotājiem, ļoti iespējams, būs vien jāsamierinās ar jau esošajiem 280 latiem par likmi.
Kā rāda nākamā gada valsts budžeta aplēses, neiepriecinoša situācija rādās ne tikai vispārējās, bet arī augstākās izglītības un zinātnes jomā.
«Ja 2013. gada atlikušie mēneši ir nosegti, tad bažas ir par finansējumu algām nākamajiem gadiem. Redzam, ka nozarē veidojas iztrūkums, un tas draud ar to, ka skolotājiem arī tuvākajos gados būs jāsamierinās ar 280 latu pamatalgu,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika izskatīts nākamā gada nozares budžets, satraukumu neslēpa Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Viņa uzsvēra: «Lieku galvu ķīlā, ka martā sēdēsim te un runāsim par papildu naudas piešķiršanu. No 40 000 pedagogu 20 000 ir kvalifikācijas pakāpes. Naudas nepietiks!»
Tāpat LIZDA vadītāja norādīja, ka modelis – nauda seko skolēnam – neder, jo, skolēnu skaitam samazinoties, sarūk arī skolotāju algas. Tam visam līdzi nāk arī kadru zaudējums, un nozarē neienāk jauni speciālisti. Viņa pauda pārliecību, ka 2014. gadā ir jāiezīmē pamatlikmes pieaugums, un nākamgad tam vajadzīgi 9 miljoni latu.
Skolu direktori bija neapmierināti, ka mācību gada sākumā nav zināma tarifikācija, jo tā tiek balstīta uz skolēnu skaitu, ko apkopo tikai septembra vidū. Arī šogad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) solot ciparus paziņot tikai 13. septembrī, tātad skolu direktori summas zinās tikai šā mēneša beigās. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure uzsvēra: jo sadrumstalotāka ir sistēma un jo sarežģītāka koeficientu aprēķināšana, jo vieglāk manipulēt ar finansējumu. Arī viņa esot par to, lai mainītu neveiksmīgo skolu finansēšanas modeli, jo atņemt kādam, lai iedotu citam, – tas nav risinājums.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa atzina, ka finansēšana esot problēma. Viņa gan solījās jau nākamgad mainīt šo kārtību un rēķinos ņemt vērā 27. maijā veiktās skolēnu skaitīšanas datus. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis paskaidroja, ka risinājums tiks rasts un kopā ar LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izveidošot metodiku algu tarifu aprēķināšanai. Ministrs arī atgadināja, ka IZM jaunajās politikas iniciatīvās nākamajam gadam pieprasījusi gandrīz 10 miljonus latu gan pedagogu pamata likmes, gan kvalitātes piemaksu palielinājumam, bet diemžēl tas neesot ņemts vērā.
Ar nozarē notiekošo nav apmierināti arī augstākās izglītības un zinātnes pārstāvji. Deputāte Vineta Poriņa atgādināja ministram, ka, sākot pildīt pienākumus, viņš solījis augstāko izglītību paturēt savu prioritāšu sarakstā, taču tagad redzams pretējais. Kā apliecinājums tam – ne tikai esošā finansējuma nesaglabāšana, bet gan apcirpšana: IZM augstskolām tas nozīmējot par 200 000 latu mazāk nekā šogad. Latvijas Studentu asociācijas prezidents Mikus Dubickis vērsa uzmanību, ka «šobrīd augstskolas par vienu budžeta studiju vietu saņem aptuveni tikai 85% no izmaksām». Ja šāda prakse tiek turpināta, tad «ejam uz pilnīgu atpalicību», piebilda profesoru asociācijas pārstāve Baiba Rivža.