Āboltiņa: Zolitūdes traģēdija ir nelaimes gadījums

Intervijai Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) sagatavojusies, pamatīgi iedziļinoties ar būvniecību saistītu likumu, regulu pieņemšanas vēsturē, izdrukas izklātas pa visu galdu.

Intervēju gan viņu nevis kā būveksperti, bet kā politiskās elites pārstāvi, kas pieļāvusi tādas vides izveidi, ļāvusi zelt bezatbildībai varas aparātā un haltūrām būvniecības nozarē, tostarp par politisko atbildību Zolitūdes traģēdijā. Fonā paliek jautājumi par kašķīgās koalīcijas turpmāko darbu, jo intervija notika pirmdien pirms Ministru prezidenta Valda Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos.

– Valsts prezidents Andris Bērziņš Zolitūdē notikušo nodēvējis par masu slepkavību. Piekrītat vai uzskatāt to par nelaimes gadījumu?

Solvita Āboltiņa: – Uzskatu, ka tas ir nelaimes gadījums, kurā ir konkrēti atbildīgie, kuri iespējami ātri tiks noskaidroti un sodīti, un to darīs tiesa. Ļoti ceru, ka tiesa vērtēs ne tikai to, ka te ir Būvniecības likuma pārkāpumi, bet arī to, kādas iestājušās sekas. Jādara viss, lai palīdzētu bojāgājušo tuviniekiem, lai atrastu un sodītu vainīgos, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Ministru kabinets (MK) uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot komisiju, kas parūpēsies par to, lai jebkurā šādā publiskā objektā cilvēki varētu būt pārliecināti, ka nekas tamlīdzīgs nevar atkārtoties.

– Vai arī kaut kāda veida politiskā atbildība kādam jāuzņemas, par ko runājis arī Valsts prezidents? Varam runāt gan par būvnieku lobiju politiskajos koridoros un partiju sponsorēšanu, korupciju būvniecības nozarē. Eksperti atzinuši, ka būvniecības sliktā kvalitāte, citastarp, ir sistēmas vaina, bet sistēmu konstruē politiķi.

– Jā, šajā gadījumā konkrētus lēmumus pieņēma konkrētu amatpersonu pakļautībā esošas institūcijas. Jāizvērtē arī diskusijas par jauno Būvniecības likumu. Vienotības deputāte Ilma Čepāne asi pret to iebilda un nebalsoja nevienā balsojumā. Pirms tam daudz izskanēja Ārvalstu investoru padomes, vietējo uzņēmēju pārmetumi, ka mums ir pārāk birokratizēta un sarežģīta sistēma, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību, rezultātā jaunajā, vasarā grozītajā Būvniecības likumā esam atteikušies ne tikai no sabiedrības iesaistes šo projektu apspriešanā, bet virknes kontroles instrumentu.

– Ilma Čepāne bija drīzāk izņēmums Vienotības rindās.

– Jā, Čepāne bija izņēmums, un vairākums Vienotības deputātu nobalsoja par likuma grozījumiem. Es arī atbalstīju likumprojektu kopumā, bet nebalsoju par tā steidzamību un atsevišķām normām, neesmu kāpusi tribīnē un iebildusi. Bet argumenti, ko minēja Čepāne, bija tā vērti, lai ieklausītos. Bet Zolitūdes Maxima tika uzcelta pēc vecā likuma.

– Jā, nevaram uzvelt visas nebūšanas šim būvniecības uzraudzību pārlieku liberalizējošajam likumam, jo tas vēl nav stājies spēkā, bet tas gan parāda būvniecības nozares ietekmi uz varu, likumdošanu, kas arī ir iemesls runāt par politisko atbildību. Konkrēti šos grozījumus aktīvi virzīja Reformu partija (RP) ar toreizējo Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski priekšgalā, nez kāpēc arī prasot likuma steidzamību...

– Tas bija iemesls kārtējam kašķim koalīcijā, kāpēc Vienotība pirmajā balsojumā nenobalsoja par steidzamību, kam sekoja premjera rezolūcija to izvērtēt.

– Bija spēcīgs būvnieku lobijs, spiediens uz RP?

– Grūti pateikt. Publiski tiek piesaukta Ārvalstu investoru padome, bet, lai kāds ir lobijs, gala lēmumu pieņem politiķi, konkrētas amatpersonas, kurām ir jāizvērtē visi par un pret. Sieviete, kas izglābās Zolitūdes traģēdijā, runāja par kasieriem, kas sēdēja veikalā līdz pēdējam, jo viņiem instrukcijas neļāva aiziet no darba vietas, domājot par naudu. Vai tiešām šādās situācijās nauda ir vērtīgāka par cilvēku? Ja šo noteikumu izveidē par to, kā ēkas celt, kā tās pieņemt un kas par to atbild, ir šī naudas vara, par ko ir aizdomas, tad ceru, ka tas tiks pierādīts un panākts, lai turpmāk nevarētu būt tā, ka naudai ir lielāka vērtība nekā cilvēka dzīvībai.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"