Frakciju vadītāji: valdība būs stabila, bet neefektīva
Par Jāņa Maizīša neapstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, Valda Dombrovska mazākumvaldības turpmāko darbu pēc Tautas partijas aiziešanas un LPP/LC atteikuma iekļauties valdībā, darāmo pirms vēlēšanām Neatkarīgās diskusija ar Saeimas frakciju vadītājiem: Dzintaru Zaķi (Jaunais laiks), Andri Bērziņu (LPP/LC) un Vinetu Muižnieci (Tautas partija).
Neatkarīgā: – Maizīša neievēlēšana nav pirmais gadījums, kad deputātu vairākums sola atbalstīt ievēlēšanu, bet slēgtais balsojums rāda pilnīgi ko citu. Tieši tāpat bija ar Jutu Strīķi KNAB vadībā, pat divas reizes. Vai te varam runāt par sistēmu vai tikai konkrēti par Maizīti, viņa spēju vai nespēju pārliecināt deputātus par savu profesionālo varēšanu, politisko neitralitāti vai vēl par kaut ko?
Dzintars Zaķis: – Balsojums par Maizīti bija pamatīgs spļāviens sejā vēlētājiem. Politiķiem, kas netaisījās balsot par Maizīti, tas arī bija jāpasaka. ZZS vismaz kaut kā centās to darīt zināmu, ka nevar viņu atbalstīt, bet pārējie, kas pēkšņi kažociņu nomainīja uz otru pusi, rīkojušies nesmuki. Nezinu, vai tā ir sistēma, kad kādi tautas priekšstāvji rīkojas atsevišķu cilvēku vai šauru grupu interesēs. Bet nenoliedzami, ka Maizīša kungs diezgan daudz laba darba padarījis, kas arī daudziem deputātiem nav paticis, kaut vai tiesvedība par stipendiātiem, un viņš bija jāatbalsta amatā.
Bet no kurienes aug kājas šādam balsojumam?
Dz. Z.: – Kamēr nav pierādījumu, nevēlos nevienu apvainot, bet žurnālistu spēkos tagad ir atrast un pierādīt to.
JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa jau izteicās, ka tas ir "aizkulišu organizēts" pasākums.
Dz. Z.: – Protams, tam ir bijis kāds režisors, kurš to novedis līdz galam. Nedomāju, ka te bija viena vai vairākas veselas frakcijas, kas pilnībā pārmeta mētelīti uz otru pusi, drīzāk katrā frakcijā, neskaitot Vienotību, uzrunāti cilvēki, pa kādam vai ducim, vai pusducim, kas arī mainīja viedokli.
Andris Bērziņš: – Šis ir tāds nedaudz vulgārs skaidrojums.
Es pats balsoju par Maizīti un esmu sarūgtināts par vēlēšanu iznākumu. No otras puses, balsojums, kas bija puse uz pusi, varētu nozīmēt, ka Maizīša kungu sabiedrībā tā dalīti arī vērtē. Kāpēc, grūti pateikt, neesmu analizējis arī viņa konkrētos darbus. Bet redzams arī tas, ka bijušas daudz lietu, kas skaļi pieteiktas, bet izčākstējušas. Varbūt tur ir iemesls. Deputāti arī nav tik apokaliptiski noskaņoti, ka vienīgais pareizais un gudrais cilvēks, kas var ieņemt ģenerālprokurora amatu, ir tikai Maizīša kungs un neviens cits. Domāju, ka arī ažiotāža, kas tika sacelta ap Maizīti gan politiskajā laukā, gan medijos, spiediens, ka vienīgi viņam jābūt ģenerālprokuroram, neveicināja viņa pārvēlēšanu.
Vineta Muižniece: – Šis balsojums atklāj valdošo liekulību koalīcijā, to, ka tās vārdi atšķiras no reālās rīcības, to, ka problēmas ir pašā koalīcijā, turklāt milzīgas. Pašam Maizīša kungam savukārt mīnuss ir tas, ka, piemēram, tas pats stipendiju jautājums un virkne citu lietu līdz galam tā arī netika novestas. Šie pavedieni acīm redzami velk uz koalīciju, jo nevar noliegt ļoti spēcīgo konkrēto cilvēku ietekmi uz koalīcijas deputātiem, un dažu cilvēku nebalsošana cieši saistāma ar prokuratūras izskatāmajām lietām.
TP savas 15 balsis iedeva, bet, manuprāt, pietrūka tieši balsis koalīcijā, kas aizrāvās tik tālu, lai varētu stāstīt par to, cik visi citi ļauni un paši labi.
Ir fakti?
V. M.: – Tas ir aizklāts balsojums. Zinot, ka mēs balsojām par, ir skaidrs, ka balsu nebija arī koalīcijā!
Dz. Z.: – Absurda teātris! Ja es runātu ar kādiem absolūtiem iesācējiem politikā, es saprastu, bet šos murgus es komentēt netaisos!
V. M.: – Vajadzētu tomēr bez rupjībām iztikt!
Dienu iepriekš raidījumā Kas notiek Latvijā? Maizīša kungs tik pārliecinoši nemaz neuzstājās un virkne pārmetumu palika karājamies gaisā vai komentēti jābūtības formā. Tas nevarēja ietekmēt svārstīgo cilvēku viedokli, kas ikdienā nepēta Ģenerālprokuratūras darbu?
A. B.: – Man pēc šā raidījuma un virknes citu mediju nostājas radās priekšstats, ka notiek mēģinājums izdarīt zināmu spiedienu, ka Maizītis ir vienīgais, kas obligāti jāievēlē. Es savu lēmumu jau biju pieņēmis, un mani tas neietekmēja.
Vai balsojums varētu būt citāds, ja valdībai vēl būtu bijis vairākums?
V. M.: – Aizklātais balsojums ir pārbaudes akmens. Sliktākais ir tas, ka publiskie solījumi atšķiras no tā, kad jābalso.
Dz. Z.: – Balsojums varētu būt bijis citāds tādā ziņā, ka tas notiktu vairāk vakuuma apstākļos. Ja balsojums būtu noticis bez ārējās ietekmes, tad ar diezgan lielu vairākumu viņš tiktu apstiprināts. Tagad to nopietni ietekmēja kāds no ārpuses, domāju, ka bijušas individuālas sarunas ar deputātiem, jo frakciju vadītāji, izņemot ZZS, kam bija brīvais balsojums, vēl dienu iepriekš teica, ka lielākā daļa deputātu Maizīti atbalsta.
Jautājums, vai šo ārējo ietekmi ir grūtāk vai vieglāk realizēt, ja ir stabils valdības vairākums? Vai šis balsojums ir viena no mazākumvaldības izpausmēm, vai tas ir pilnīgi no citas operas?
A. B.: – Piekristu šādam traktējumam, ja ar ārējo ietekmi saprastu kompleksu loku, ne tikai kāda cilvēka sarunas ar kādu...
Dz. Z.: – Bet arī...
A. B.: – ...bet arī mediju telpu, to pašu Dombura raidījumu dienu pirms vēlēšanām. Bet es esmu optimists, domāju, ka Latvijā ir pietiekami daudz gudru cilvēku un noteikti tiks atrasts labs kandidāts.
Tātad tagad vajag citu, nevis virzīt Maizīti atkārtoti, kam viņš pats jau paudis gatavību?
A. B.: – Neesmu šīs kandidatūras virzītājs, labprāt dzirdētu argumentus no Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja par to vai citu kandidātu.
Dz. Z.: – Piekrītu, ka Latvijā ir daudz gudru cilvēku gan tajā nozīmē, ka var atrast arī citu kandidātu, gan tajā, ka vēlētāji ir pietiekami gudri, informēti un labi saprot, kas īsti parlamentā notika, un novērtēs to rudenī vēlēšanās.
V. M.: – Tas ir pilnībā AT priekšsēdētāja rokās, un es izvairītos no jebkādām spekulācijām, jo Ivaram Bičkovičam jādod iespēja bez jebkāda spiediena situāciju izvērtēt un izdarīt izvēli.
LPP/LC solīja garantēt Valda Dombrovska valdības stabilitāti, kas, protams, nenozīmē automātisku atbalstu visām valdības iniciatīvām, arī atbalstu Maizītim, turklāt LPP/LC izvirzīja vairākus nosacījumus, kas premjeram netīk un acīmredzot netiks pildīti. Cik stabila šādos apstākļos, ņemot vērā arī partiju priekšvēlēšanu intereses, būs šī valdība? Un cik kvalitatīva un efektīva?
Dz. Z.: – Valdība, manuprāt, ir stabila, bet nebūs diez ko efektīva. Šobrīd ļoti daudz no tā, ko valdība saka, nozīmē tikai to, ka valdība to vēlas, bet ne to, ka to arī varēs īstenot. Vairākuma parlamentā tai joprojām nav, būs jautājumi, kuros piepalīdzēs LPP/LC, citos – Saskaņa vai PCTVL, varbūt kādos arī TP, bet nav garantijas, ka visi valdības lēmumi, likumprojekti tiks pieņemti. No vienas puses, tas kaut kādā ziņā demokrātiju uzlabo, liek jautājumus izdiskutēt, saskaņot, meklēt plašāku atbalstu, no otras puses, nepadara valdības darbu efektīvu.
A. B.: – Valdība ir stabila, jo tā, kā tā savu dzīvi iedomājusies, tai nav par ko bažīties, tai nav jāpieņem nekādi sarežģīti lēmumi, budžeta grozījumi, ko tā netaisās pieņemt...
Repše gan paudis bažas par pārāk strauju pietuvošanos noteiktajam budžeta deficīta slieksnim. Iztiks bez grozījumiem?
A. B.: – Ir pietiekami daudz aizlienētās naudas, var mierīgi to tērēt un gaidīt vēlēšanas un pēc tām plātīt rokas un teikt: esam tur, kur esam tāpēc, ka bijām mazākumā. Mēs atbalstīsim valdību, kā solījām, visos valstiskajos jautājumos, kas patiešām būs valstiski, nevis sadomāti vai mirkļa vēlmes kaut ko sagrozīt, kā tas reizēm ir. Nedomāju arī, ka visas valdības iniciatīvas ir jāatbalsta. Jācer, ka, esot mazākumā, valdība būs spiesta runāt ar opozīciju, nopietni strādāt un veltīt laiku pozīcijas skaidrošanai, atbildēm uz opozīcijas jautājumiem. Bet torpedēt un gāzt valdību šobrīd neviens nav ieinteresēts.
– Jo?
A. B.: – Jo līdz vēlēšanām atlikuši tikai pieci mēneši! Mēs sagaidām, ka šī valdība vienkārši izdarīs to, ko sabiedrība no tās gaida, ka godīgi pirms vēlēšanām noliks galdā nākamā gada valsts budžeta projektu, kur būs skaidri saprotams, kādus griezienus un kam veiks, ko saīsinās, kādus nodokļus atkal cels vai necels, un rosinās sabiedrībā diskusiju par to. Pat ja vairākums deputātu nākamgad Saeimā nomainīsies, diskusija sabiedrībā, ar nozarēm, speciālistiem jau būs notikusi, un sabiedrībai būs priekšstats. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atzinis, ka tā būs katastrofa valstī, ja ar 2011. gada budžeta projektu nopietni sāks strādāt jaunā valdība un vecā nebūs darījusi neko.
To prasījušas ne tikai partijas no opozīcijas, bet arī no koalīcijas. Būs?
Dz. Z.: – Šīs valdības pienākums ir sagatavot budžeta projektā visu to, kas attiecas uz makroekonomiskajām prognozēm, ieņēmumiem, aplēsēm par izdevumiem, bet blokos, nevis detaļās. Nav nekādas loģikas šai Saeimai pieņemt un uztiept nākamajai Saeimai, kurā liela daļa no esošajiem deputātiem nemaz nebūs, savu modeli par attīstību un izaugsmi, reformām.
Projektā būs iekšā arī 400 miljonu latu konsolidācijas risinājumi?
Dz. Z: – 400 miljonu konsolidācijai jābūt iekšā, Finanšu ministrija un pārējās ministrijas izdarīs visu nepieciešamo, lai nākamā valdība iespējami ātrāk var pieņemt kvalitatīvu budžetu. Jūnijā sāksim diskusiju gan par to, kā nodrošināt ilgtspējību sociālajā sfērā, nodokļu reformas, citas lietas. Par to runāsim.
A. B.: – Ja nebūtu bijusi tāda pieredze ar pašvaldību vēlēšanām, kad Repšes un Zaķa kungi dienu pirms vēlēšanām sita pa krūtīm, sakot, ka pensijas nekādā gadījumā neaiztiks, tikai nāciet un par mums nobalsojiet, bet pēc vēlēšanām pensijas un algas nocirpa, pašvaldībām visas investīcijas nogrieza, varbūt varētu arī savādāk. Bet pēc šā gājiena liela daļa sabiedrības ar daudz lielākām bažām skatās uz visu nepateikto, jo īpaši, ja iezīmēta 400 miljonu konsolidācija. Kā mums frakcijā arī prezentēja Rimšēvičs, pretējā gadījumā 2011. gada budžeta pieņemšana var ievilkties pat līdz aprīlim, tādējādi trīs mēnešus nāksies dzīvot ar 1/12 daļu no šā gada budžeta, katru mēnesi būs papildus 35 miljonu latu izdevumi, trīs mēnešos – simts miljonu, un tad jau būs nevis 400, bet 500 miljonu, kas jākonsolidē atlikušajos deviņos mēnešos! Tad tā situācija kļūst vēl skarbāka. Budžeta projektu vajag nolikt galdā jau šogad, skaidri saprotot, ka šī Saeima galīgajā lasījumā to nepieņems, varbūt tā var izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm. Tad jau jaunajai valdībai, Saeimai būs skaidrs sabiedrības viedoklis, un tā varēs politiski izlemt, kam un kā nogriezt.
V. M.: – Piekrītu, šāda situācija būtu nepieļaujama. Tāpēc mēs esam gatavojuši likumprojektu par budžeta projekta iesniegšanu vēlēšanu gadā. Opozīcija, kurā ir daudzi bijušie ministri, pat ekspremjers, pieredzējuši deputāti, saprot, cik svarīgi ar budžetu strādāt savlaicīgi, labi saprot, ko nozīmē budžeta veidošana vēlēšanu gadā, un ceram, ka arī pozīcijai pietiks godaprāta atbalstīt priekšlikumu par budžeta projekta iesniegšanu līdz 1. septembrim. Pozīcija nepārtraukti atsaucas uz aizdevēju nosacījumiem – viņu piedāvājumā tieši ir norāde uz to, ka budžeta projekta sagatavošanai, tā metiem jābūt ļoti savlaicīgi.
Dz. Z.: – Kuru gadu pirms vēlēšanām budžets ir pieņemts septembrī?Neatceros, kad citus gadus mēs būtu pieņēmuši budžetu agrāk par Ziemassvētkiem.
Valdībā gan tas jau krietni agrāk tiek sagatavots, ap oktobri.
Dz. Z.: – Protams. Bet, jo tuvāk nāk nākamais gads, jo vairāk saproti, kādi būs patiesie cipari.
Pretarguments parasti ir, ka pie augošas ekonomikas, kad naudas netrūkst, budžetu var pieņemt vēlāk, un ik mēnesi dzīvot ar 1/12 iepriekšējā gada mēneša budžetu, bet ekonomikas recesijas laikā ir savādāk.
Dz. Z.: – Tagad ir īpaši nozīmīgi saprast, vai ekonomika aizies uz augšu vai paliks, kā ir, vai gāzīsies lejā. Ja sākam jau septembrī pieņemt kaut kādas budžeta gala versijas, mēs tās pieņemam uz jūnija beigu prognozēm, pusgadu izsviežot ārā, tādējādi netrāpam mērķī. Trāpīt mērķī ir daudz vieglāk, šaujot no iespējami mazāka attāluma. Bet budžeta skelets būs.
Premjers grasās jau nākamajā Saeimas sēdē virzīt apstiprināšanai trūkstošos ministrus. Kādiem tiem jābūt, lai tos apstiprinātu?
A. B.: – Profesionāļiem.
V. M.: – Jābūt pārliecībai, ka viņi spēj konkrētajā jomā bez iesildīšanās laika ķerties pie darba, saprast, kas darāms, tad viņi var dabūt arī atbalstu.
Ir jums reāli šādi cilvēki?
Dz. Z.: – Pagaidām vēl nav, bet būs. Nākamā nedēļa rādīs.
Arī ārlietu ministru tik ātri dabūsiet?
A. B.: – Artis Pabriks jau minēts.
TP jau sen pateica, ka atkritējus neatbalstīs! Arī par Ģirtu Kristovski klīst runas kā par potenciālu tieslietu ministru.
V. M.: – Domāju, ka ne Pabrikam, ne Kristovskim nebūtu atbalsta pat pašā koalīcijā, kur nu vēl opozīcijā!
Perfekts tieslietu ministra kandidāts būtu Jānis Maizītis, tur viņam noteikti atbalsta pietiktu!