Leģendārais Latvijas Tautas Frontes līderis, politiķis, žurnālists un publicists Dainis Īvāns ir personība, kuras viedoklī ieklausās joprojām un kura atpazīstamība Atmodas laikā bija pielīdzīnāma, ja, nu, vienīgi slavenākajiem tā laika rokmūziķiem.
LTF muzeja rīkotajā diskusijā “Patiesības spēks”, kas tika veltīta Trešās atmodas spožākajām žurnālistiskas leģendām, lūdzām D. Īvānu dalīties ar procesiem, kuros viņš ir iesaistījies šobrīd, pēc aktīvās politiskās un sabiedriskās darbības pārtraukšanas.
"Krievu portālā gorod.lv bija rakstīts, ka esmu šausmīgi vīlies politikā, dzīvoju laukos un nodarbojos ar biškopību (smejas). Jā, es tiešām daļēji dzīvoju laukos, un man ir arī 10 bišu stropi. Bet tas ir tikai tāds vaļasprieks. Lielāko daļu mūža esmu darījis to, kas man patīk - komunicējis ar cilvēkiem, mēģinājis izglītot cilvēkus par to, ko es zinu. Varu nožēlot, ka Padomju laiku izglītītības sistēma man nav devusi tādu izglītību, kādu varbūt es būtu gribējis, bet šobrīd esmu atgriezies pie savas pamata profesijas - rakstīt, diskutēt, komunicēt ar cilvēkiem.
Šobrīd strādāju kā scenārists pie dažādiem filmu projektiem. 2018. gadā kopā ar režisoru Askoldu Saulīti pabeidzām darbu pie strēlniekiem veltītās filmas “8 zvaigznes”. Šopavasar kopā ar Askoldu Saulīti pabeidzām darbu pie filmas "Dziesmu vara" par latviešu Dziesmu svētku vēsturi, - tā man bija ārkārtīgi interesanta izpēte par vienu latviešu kara lidotāju no nakts eskadriļas, kurš izstāsta Dziesmu svētku vēsturi. Tagad kopā ar Askoldu Saulīti strādājam arī pie jauna daudzsēriju projekta.
Ļoti daudz laika paiet darbā LTF muzejā. Muzejā es faktiski strādāju par eksponātu (smejas), ļoti formāls darbs, bet esmu viens no dzīvajiem eksponātiem, - ja cilvēki atbrauc ekskursijā, tad vadu viņiem eksursijas. Esmu no dzīvajiem eksponātiem, jo kādreiz beigšos, bet lietišķie eksponāti gan paliks (smejas).