Pērn apgrieztā finansējuma dēļ konsulāro darbinieku skaits samazināts teju uz pusi, tāpēc šobrīd Latvijas pārstāvniecības ir pārslogotas. Tā, piemēram, daļa vīzu pieprasītāju paliek neapkalpoti un, iespējams, izšķiras par labu citam galamērķim, brīdina Ārlietu ministrijā (ĀM). Pēc ministrijas aplēsēm, tādējādi gada laikā Latvijas tautsaimniecībā neieplūda apmēram 10,5 miljoni latu. Situācijas risināšanai Ministru kabinets vakar papildus piešķīra ĀM 286 tūkstošus latu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Finansējumu plānots izmantot ap 40 štata vietu atjaunošanai jau no šā gada septembra, skaidro Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Zanda Grauze. Tādējādi būs iespējams ar cilvēkresursiem balstīt pārstāvniecības NVS reģionā un citās valstīs ārpus Šengenas zonas, piemēram, Ķīnā, Azerbaidžānā, Turcijā, kur ir daudz vīzu pieprasītāju. Turklāt tiks stiprināts konsulārais dienests arī valstīs, kur ir liels mūsu valstspiederīgo skaits, piemēram, Īrijā, Lielbritānijā un Norvēģijā.
Šogad vīzu pieprasītāju kļuvis vairāk. Piemēram, pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, Krievijā to skaits audzis par 15%, Kazahstānā – 36%, Uzbekistānā – 47%, Azerbaidžānā – 59%, Ēģiptē – 89%, Ķīnā – pat par 150%, informē Z. Grauze. "Mēs veicinām tūrismu, visādi reklamējam, meklējam kontaktus. Taču, kad atrodam, diemžēl tos neizmantojam, jo nevaram apkalpot," viņa komentē situāciju.
Šobrīd vēstniecībā Maskavā, tāpat kā konsulātā Sanktpēterburgā, darbinieki strādā vismaz četras neapmaksātas virsstundas dienā un nereti viņiem jāstrādā arī sestdienās un svētdienās. Taču, neskatoties uz to, piemēram, Maskavā ik dienu neapkalpoti paliekot vidēji 180–200 vīzu pieprasītāji.
Z. Grauze gan uzsver, ka, neskatoties uz apstākļiem, nevienam Latvijas pilsonim vai iedzīvotājam, kurš ārvalstīs nonācis ekstremālā situācijā, piemēram, palicis bez iztikas līdzekļiem, vēršoties Latvijas pārstāvniecībā, nav atteikta palīdzība – tās ir primāri risināmās lietas. Taču tiem mūsu valstspiederīgajiem, kuri, piemēram, vēlas iesniegt pieteikumu pases nomaiņai vai reģistrēt bērna dzimšanu, šobrīd jārēķinās ar pat līdz divus mēnešus garām rindām.
Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste norāda: "Ir apsveicami, ka valdība ir spējusi reaģēt uz situāciju. Taču skumji, ka lēmums tiek pieņemts tikai tagad, kad faktiski rit sezona. Darbiniekiem vajadzēja sākt strādāt vismaz trīs mēnešus agrāk." To, ka tas bija jāizdara jau laikus – pirms tūrisma sezonas sākšanās –, uzsver arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras Stratēģiskās plānošanas vadītāja Inese Šīrava. Viņa gan uzskata, ka rindas pie vīzu izsniegšanas tomēr nav ļoti būtiski ietekmējušas tūristu skaitu.