Rīgas domes dēļ starp sabiedrotajiem pirmie ķīviņi

Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Saeimas koalīcijai jāsastopas ne tikai ar prognozēto Saskaņas pretestību, bet nu jau arī ar partnera – KPV LV – iebildumiem. Tā ņēmusi ļaunā, ka partijas, plānojot iespējamās alianses uz ārkārtas vēlēšanām un pat potenciālos amatus, 13. Saeimas vēlēšanās otru populārāko partiju atstājušas aiz borta.

Pagājušajā nedēļā Saeima izskatīšanai atbildīgajā komisijā nodeva grozījumus pašvaldību un republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumos. Tie paredz jaunu kārtību, ja pašvaldību atlaiž deviņus līdz 24 mēnešus pirms tās pilnvaru beigām. Proti, pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām. Ja likumdevējs šos grozījumus apstiprinātu līdz Rīgas domes atlaišanai, nākamais domes sasaukums varētu strādāt aptuveni 5,5 gadus ierasto četru vietā.

Uzsverot, ka šie grozījumi nav tieši saistāmi ar iespējamo Rīgas domes atlaišanu, tiek skaidrots, ka pašlaik spēkā esošā kārtība, kas 15 mēnešu un vēlāk pirms pilnvaru termiņa beigām atlaistās pašvaldības stūri nodod Saeimas apstiprinātiem pagaidu administratoriem, nav demokrātisks risinājums, jo administratori nespēj pieņemt politiskus lēmumus, kas it īpaši svarīgi ir lielās pašvaldībās.

Demonstrējot, cik vienota redzējumā ir Saeimas koalīcija, iesniegtos likumprojektus pagājušajā nedēļā parakstīja visu piecu valdošo partiju Saeimas frakciju vadītāji. Taču jau otrdien, atbildīgajai Saeimas komisijai uzsākot darbu pie tiem, KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Pucens paziņoja, ka atklājušies līdz šim nezināmi apstākļi, kas viņa pārstāvētajai partijai liek aicināt atlikt likumprojekta izskatīšanu uz nedēļu.

Šāds ierosinājums izskanēja arī no Saskaņas pārstāvjiem, bet komisija nolēma vispirms uzklausīt pieaicināto ekspertu viedokli un tikai tad pieņemt lēmumu par likumprojektu tālāko likteni. Taču, ņemot vērā, ka sākotnēji bija iecerēts likumprojektus izskatīt steidzamības kārtā, apstiprinot tos divos lasījumos, Jaunajai Vienotībai, Jaunajai konservatīvajai partijai, Nacionālajai apvienībai un Attīstībai/Par! mērķa sasniegšanas dēļ, iespējams, būs jāuzklausa KPV LV vēlmes.

Neoficiāla informācija liecina, ka KPV LV savu pozīciju strauji mainījusi, jo tā apvainojusies, ka tā sarunās starp pašlaik aktīvās Rīgas domes opozīcijas partijām (JV, JKP, NA, AP!) par iespējamajiem amatiem un kopēju sarakstu veidošanu netiek iekļauta.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka pašlaik iezīmējušies divi bloki, kādos pagaidām neatlaistās Rīgas domes opozīcija varētu startēt ārkārtas vēlēšanās. Tā Rīgā pašlaik otra populārākā partija Attīstībai/Par!, pieaicinot arī pie partijām nepiederošas personas, varētu veidot vienotu sarakstu ar Progresīvajiem. Šādam sarakstam partiju reitingi pašlaik sola 23% vēlētāju balsu. Savukārt labēji konservatīvo bloku varētu veidot Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība. Šo partiju bloks, ja vēlēšanas notiktu novembra nogalē, varētu iegūt 34% balsu.

Sabiedrisko domu monitorējošā uzņēmuma Factum svaigākie dati liecina: Rīgā KPV LV nespētu savākt pat divus procentus balsu, un līdzīgi reitingi tai jau ilgstoši ir arī visas valsts mērogā, tāpēc tās partnerus Saeimā nav grūti saprast. Jo vairāk, ja atceras KPV LV savdabīgo priekšvēlēšanu cīņu taktiku.