"Uz mājām dodos ar ciešu pārliecību, ka Latvijas un Vācijas attiecības ir labas un tās uzlabojas. Mēs aicinām ekonomikas ministru ar delegāciju un izglītības ministru uz Vāciju, lai attīstītu ciešāku sadarbību ekonomikas, zinātnes, pētniecības un jauno tehnoloģiju jautājumos.
Es ceru, ka mums turpmāk būs ne tikai daudz intensīvāka divpusējā sadarbība, bet arī Eiropas Savienības (ES) kontekstā, jo mūsu abu valstu filozofija ved līdzīgā virzienā," īsi pirms vizītes noslēguma Rīgā vakar teica Vācijas kanclere Angela Merkele.
Vācijas valdības vadītāja Rīgā viesojās otro reizi. "2006. gadā Rīgā bija NATO samits, kad no pilsētas neko nevarēja redzēt, izņemot nožogojumus, toties konference bija ļoti veiksmīga. Šodien varam apskatīt daudzas kultūrvēsturiskas ēkas un pievērsties tieši Latvijas un Vācijas attiecībām, kuras ietekmē ilga 800 gadu sena vēsture. Ja atceramies, 13. gadsimta sākumā Brēmenes bīskaps Alberts dibināja Rīgas pilsētu. Tātad mūs vieno gan grūtos, gan vieglākos laikos gadsimtiem senas saiknes," abu valstu ekonomikas foruma laikā stāstīja Vācijas kanclere.
Runā par krīzi
Viņa norādīja, ka "investoru laiks nav vienkāršs, jo ekonomikas krīze Latviju ļoti dziļi ietekmēja un mūsu politiskajās sarunās daudz runājām, kādā veidā krīzes sekas pēc iespējas ātrāk pārvarēt. Latvijas valdības kurss ir ļoti drosmīgs, uzklausot arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) priekšlikumus, līdz ar to tā ir uzņēmusies veikt ļoti nopietnu finanšu un budžeta pārskatīšanu. Mēs runājām par eirokrīzes mācību un guvām līdzīgas atziņas. Ir arī specifiskas problēmas. Tas ir energosektors. Līdzās ES ekonomiskajam kopējam tirgum ir nepieciešams enerģijas kopējais tirgus Eiropā, lai visām dalībvalstīm nodrošinātu pēc iespējas vienādu pieeju elektrības un gāzes tirgum. Mēs uzskatām, ka elektrotirgus integrācija izdosies tikai tad, kad valstīs, kuras atrodas it kā izolācijā, spēsim integrēt un līdz ar to veicināt Eiropas politiku. Mēs atbalstām, ja Baltijas valstis vienotos par LNG (dabasgāzes) termināļa būvēšanu gāzes sektorā, tāpat runājām par kodolstacijas būvniecību pēc Ignalinas slēgšanas".
Paklausīgais Dombrovskis
Eiropas šā brīža ietekmīgākās valsts Vācijas kanclere Angela Merkele neskopojās ar uzslavām un komplimentiem Latvijas valsts amatpersonām par valsts izvešanu no krīzes un Latvijas spēju pildīt SVF prasības, kuras iedzīvotāji gan uztver visai neviennozīmīgi. Tāpat A. Merkeles viesošanās Latvijā pirmsvēlēšanu laikā rada aizdomas, vai šī vizīte nav speciāli rīkota, jo, ja Lietuvā, kur viņa bija pirmdien, kancleri esot aicinājusi prezidente Daļa Grībauskaite, tad Latvijā – premjers Valdis Dombrovskis. Diemžēl V. Dombrovska pārstāvētā partiju apvienība Vienotība vakar nespēja atturēties no priekšvēlēšanu aģitācijas, izvēloties uzsliet telti tieši pie viesnīcas Hotel de Rome, kur notika ekonomikas forums. Pēc foruma Vācijas kanclere bija spiesta apsveicināties ar Vienotības aģitētājiem, jo tālāk viņa devās uz Melngalvju namu.
Politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka Vācijai ir izdevīgi veidot sadarbību ar tādu Latviju, kurā valdību vada pašreizējais premjers. Viņš uzskata, ka A. Merkele, cildinot V. Dombrovski, saredz viņā cilvēku, kurš Latvijā var bez ierunām realizēt ES nosacījumus. Tādējādi A. Merkele cenšas padarīt V. Dombrovska tēlu populārāku Latvijas iedzīvotājiem, lai valdības vadītāja amats paliktu paklausīgam politiķim.
"Lai arī iekšpolitiski paklausīgā tēla veidošana ir visnotaļ nosodāma, ko arī praktizē V. Dombrovska oponenti, ārpolitikas ziņā tas rada iespaidu par stabilitāti un uzticamību. Tas savukārt piesaistītu gan citu valstu investorus, gan jaunas valstis kā sadarbības partneres," uzskata K. Daukšts.
Veiksmes stāsts
Kā īpaši veiksmīgu piemēru Vācijas kanclere minēja nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kas laikā, kad pasaulē aviācijas tirgus piedzīvo pamatīgu kritumu, spēj strādāt ar vērienīgu pieaugumu, un tas ir uzskatāms par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, no kura var mācīties arī vācieši.
"Mums ir deviņi tiešie lidojumi katru dienu uz Vāciju. Pasažieru skaits pastāvīgi aug, un var just, ka Vācijas tirgus ārkārtīgi strauji attīstās. Tas tomēr ir viens no mūsu trim galvenajiem tirgiem – Vācija, Somija un Krievija. Ceru, ka šī Vācijas kancleres vizīte palielinās vāciešu interesi par Baltijas valstīm un dos pienesumu," Neatkarīgajai stāsta airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.
Nedēļas nogale Rīgā
Kancleres runu klausījās arī Ieva Plaude-Relingere, kurai Vācijā pieder divas kosmētikas ražošanas rūpnīcas. "Protams, ja vērtē manas investīcijas Vācijā, 80 miljonu iedzīvotāju valstī, tās ir ārkārtīgi niecīgas, kaut arī no manis kā uzņēmējas un Latvijas mēroga ir ārkārtīgi daudz, tomēr Latvijas un Vācijas biznesa mērogi ir nesalīdzināmi," atzīst uzņēmēja un piebilst, ka darbojas ne tikai skaistumkopšanas industrijā, bet arī viesnīcu biznesā un pārvalda septiņas viesnīcas Latvijā. Tieši vācu tūristi šogad ir to mērķauditorija, un, lai tos atvilinātu līdz mūsu valstij, nākas pārliecināt, ka tā ir daudz tuvāk, nekā mēdz uzskatīt. "Kā Latvijas patriote uzskatu par goda pienākumu piesaistīt vācu tūristus. Ārkārtīgi nedaudzi vācieši zina, kur ir Baltija. Viņiem liekas, ka Rīga ir kaut kur pie Vladivostokas, viņi pārsvarā mēģina iegūt vīzu braucienam uz Rīgu, un šīs ir milzu biznesa iespējas tieši krīzes laikā kā viesnīcniecei," skaidro I. Plaude-Relingere.
Rada pārliecību
Ārlietu ministrs Aivis Ronis norāda, ka šī Vācijas un Latvijas attiecībām svarīgā Vācijas kancleres vizīte Latvijā ceļ pārliecību par mūsu ekonomiku un tās nākotni. "Ceram, ka šī vizīte būs apliecinājums, ka ES ir un būs vienota un tam, ka labklājības un konkurētspējas celšana jaunajās ES dalībvalstīs būs Vācijas Eiropas politikas vadmotīvs, lai mums būtu viena ātruma Eiropa," norāda A. Ronis.
Savukārt Vācijā ražoto automašīnu BMW tirgotājs Wess Select valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins, klausoties kancleres runu, atzīst, ka viņam patika vēsturiskais ekskurss un mūsdienu redzējums. "Man ļoti patika, ka A. Merkele konkrēti izstāstīja savu un Vācijas redzējumu par problēmām Vācijā un Eiropā un kā var attīstīties kopējā sadarbība. Vācijas kanclere uzskata, ka Latvija nav sveša, nezināma valsts, bet gan radniecīga. Tas, ko pastāstīja A. Merkele, man personīgi izraisīja entuziasmu, ticību tam, ka Vācija nedaudz mūs pieskatīs, ko mēs darām, un tas palīdzēs. Vajag jau iedot nevis zivi, bet makšķeri. Galvenais, lai mēs to gribētu darīt, jo visu dzīvi jau nedos zivi rokā," apgalvo A. Oskins.