Ja valsts pārvaldē ieviesīs vienotu atalgojuma sistēmu, premjera vai Valsts prezidenta algas – attiecīgi 1908 latu vai 2208 latu – nosakot kā augstākās, lielākie griezieni sagaida valsts sekretārus un citus augsta ranga ierēdņus.
Dažiem no valsts sekretāriem mēneša atalgojums sniedzas gandrīz pie trijiem tūkstošiem, bet lielākoties ir robežā no 2000 līdz 2500 latiem. Tādējādi labāk apmaksātajiem valsts sekretāriem samazinājums varētu pārsniegt tūkstoš latu, bet pārējiem – vairākus simtus latu.
Algu samazinājums sagaida arī ministriju pārraudzītās iestādes un aģentūras. Arī pēc šā gada vairākkārtējiem atalgojuma samazinājumiem dažās no tām algas ir lielākas nekā prezidentam vai premjeram, piemēram, Valsts meža dienesta vadītāja alga – 2051 lats.
Apšauba algu konkurētspēju
Finanšu ministrijas likumprojektam par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu, kurā plānots ieviest arī minētos algu griestu principus, ir konceptuāls valdības atbalsts, un, iespējams, jau otrdien to skatīs Ministru kabineta sēdē. Topošajā likumā paredzēts noteikt vienādu algas apmēru dažādās ministrijās strādājošiem, bet vienādas funkcijas veicošiem darbiniekiem, jo pašlaik algas atšķiras. Iecerēts arī noteikt, ka valsts iestāžu darbiniekiem vairs nebūs paredzēts, piemēram, īpašs bērna piedzimšanas pabalsts, kā arī ierobežos apdrošināšanas apmēru. Bet mācību maksas kompensāciju plānots samazināt no 50% līdz 30%. Ekonomikas ministrs Artis Kampars norādīja, ka tāpat likums nodrošināšot principu – ja ekonomika krīt, samazinās atalgojums, ja ekonomika aug, tas palielinās.
Politiķu vidū gan nav vienotības par likumprojektā iestrādātā vienotā atalgojuma sistēmas principiem. TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle atzina, ka, pēc viņa domām, nevajadzētu noteikt, ka neviens nedrīkstētu nopelnīt vairāk kā prezidents vai premjers. "Tas ir autokrātisku valstu paraugs. Tas nav pareizs signāls," viņš sacīja intervijā LNT 900 sekundēm. Kā norādīja R. Zīle, darbs valsts pārvaldē ir ļoti augstas kvalifikācijas un starptautiskas zināšanas prasošs, un tās var iegūt vai nu ārzemēs, vai ļoti ilgā darbā šeit. "Jāņem vērā arī Eiropas tirgus, jo darbaspēka tirgus ir atvērts un ir daudzas jomas, kur šie cilvēki Eiropā kotējas," sacīja R. Zīle, sagatavoto likumprojektu dēvējot kā populistisku.
Amats vai rezultāts?
To, ka atalgojuma noteikšanai nevajadzētu pieiet vienkāršoti, Neatkarīgajai atzina arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle. Atalgojumam vajadzētu būt saistītam ar rezultatīviem rādītājiem, un jābūt pastāvīgam kompetenču novērtēšanas mehānismam. "Savulaik, kad Irēna Krūmane [Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja] bija valsts sekretāre Finanšu ministrijā, viņa mēģināja taisīt šos rezultatīvos rādītājus, kurus ļoti veiksmīgi ministrijas norēja. Līdz ar to tie rezultatīvie rādītāji nomira," sacīja E. Egle, un piebilda, ka katras ministrijas stratēģijā ir zināmi rezultatīvie rādītāji, taču tie esot tālu no ideāla. "Piemēram, dažās ministrijās kā rezultatīvais rādītājs parādās papīru izstrādāšana. Es nezinu, vai valstī kaut kas mainās, ja izstrādā 40 jaunus normatīvos aktus vai uztaisa četrus jaunus grozījumus," sacīja E. Egle.
Pēc viņas domām, atalgojumam valsts institūcijās arī jābūt salīdzināmam ar atalgojumu darba tirgū, "lai nebūtu tā, ka tad, kad izdomā šo koncepciju palaist, izrādītos, ka publiskajā sektorā atalgojums joprojām būs par 20–30% augstāks nekā vidēji tautsaimniecībā".
Latvijas Banka nepakļausies
Vakar valdībā kļuva skaidrs, ka vienotajā sistēmā neiekļaus Saeimas darbinieku atalgojumu, jo to regulē Saeimas kārtības rullis, kā arī lielo valsts uzņēmumu vadītāju atalgojums. Tāpat savu lielo algu – apmēram 8000 latu mēnesī – varēs saglabāt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Premjers Valdis Dombrovskis, kurš iepriekš Latvijas Bankas prezidentu aicināja tomēr solidarizēties un iekļaut savu vadīto iestādi vienotajā atalgojuma sistēmā, atzina, ka valdība saņēmusi nopietnus iebildumus no Eiropas Centrālās bankas. Tā uzsvērusi, ka šādi varot tikt apdraudēta Latvijas Bankas neatkarība.
Valdībā gan nav noslēgušās diskusijas, ko darīt ar otras neatkarīgās iestādes – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – darbinieku
atalgojumu.
***
UZZIŅAI
Mēneša atalgojums valsts pārvaldē
Prezidenta alga 2208 lati + reprezentācijas izdevumi = 2760
Premjera alga 1908 lati
Atalgojums ministrijās
Ministru alga 1718 lati
Parlamentāro sekretāru alga 1336 lati
Valsts sekretāru alga no 1400 līdz 2800 latiem
Ierēdņu alga dažādās ministrijās atšķiras pat viena līmeņa darbiniekiem ar līdzīgām funkcijām
Algas neatkarīgajās iestādēs
Latvijas Bankas prezidenta alga aptuveni 8000 lati*
Finanšu un kapitāla tirgus
uzraudzības komisijas priekšsēdētāja alga 8000 lati**
Saeimā
Deputāta alga 986 lati + piemaksas = vidēji 1200 lati*
*Šīs algas vienotajā sistēmā iekļautas netiks
** Par FKTK iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā lēmuma vēl nav