Ļaus Dombrovskim strādāt. Pagaidām

Gan pirms, gan pēc vēlēšanām premjers Valdis Dombrovskis vairākkārt atkārtoja, ka prioriāte nākamās valdības veidošanā būs esošajiem koalīcijas partneriem.

Tie 10. Saeimas vēlēšanās saņēmuši pat lielāku atbalstu, nekā cerēts, un reālo mazākuma valdību varētu pārvērst daudz nopietnākā 63 mandātu stabilākā valdībā, par ko Vienotības, ZZS un VL!–TB/LNNK pārstāvji arī vienojās svētdien. Bet kāpēc gan vēlēšanu naktī, zinot provizoriskos rezultātus, joprojām nerima runas par potenciālu Vienotības valdību ar Saskaņas centru (SC), ar ko Vienotība tiksies pirmdien? Jo bez matemātikas pastāv vēl politiskā taktika, ilgtermiņa stratēģija, personāliju, starptautisko aizdevēju, arī Rīgas domes faktors.

Vēlēšanu naktī, komentējot turpmākos koalīcijas veidošanas scenārijus medijiem, pat aktīvāk par pašu uzvarētāju V. Dombrovski, to formēt centās Par labu Latviju (PLL) korifeji un VL!–TB/LNNK līderis Roberts Zīle. Jo tieši viņi alternatīvas koalīcijas izveides gadījumā būtu lielākie zaudētāji.

Lai gan teorētiski būtu iespējams arī izveidot stabilu koalīciju, Vienotību atstājot opozīcijā (SC, ZZS, PLL), šāda iespēja ir maz ticama. Vismaz pašlaik. PLL jau steigusi pirmā rezervēt sev vietas opozīcijā. Neatkarīgajai taujājot Aināru Šleseru par pēcvēlēšanu kombinācijām, viņam blakus sēdošais piarščiks Guntars Kukuls izmeta, ka SC, PLL, ZZS "arī var zināmos apstākļos izveidot valdību", uz ko A. Šlesers steidzīgi bilda: "Nē, nevajag! Ja partija ir vinnējusi, tai jādod iespēja šo varu realizēt. Esošajai valdībai jāveidojas, un viss." Tālākie izteikumi jau norāda uz PLL ieceri Vienotības vadītai koalīcijai ļaut "aplauzties" ar nākamā gada budžeta konsolidāciju, nepopulāro lēmumu ieviešanu: "Paskatīsimies, kāds viņiem paliks reitings pēc pusgada, kad tā realizēs savu programmu." Līdzīgi arī A. Šķēle uzsvēra, ka valdība jāveido vadošajai koalīcijai un jāīsteno savi solījumi.

Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc PLL kā mācītāji cenšas salaulāt iepriekš saderinātos valdības partnerus, ir bailes pazaudēt pozīcijas Rīgas domē. Aizkulisēs runāts par to, ka līdz ar SC iekļaušanu Vienotības valdībā, Rīgas domē Vienotība koalīcijā varētu aizstāt LPP/LC, turklāt apvērsums būtu vieglāk izdarāms līdz ar Rīgas vicemēra A. Šlesera aiziešanu uz Saeimu. LPP/LC Rīgas domes frakcijas vadītājs Andris Ameriks, kam visā it kā esot atvēlēta zināma loma, pauda pārliecību, ka domē turpinās "strādāt tieši tādā pašā koalīcijā neatkarīgi no Saeimas vēlēšanu vietām".

Vislatvieši–tēvzemieši par iegūtajiem 7,5% balsu un 8 mandātiem – tikpat, cik ar nesalīdzināmi dārgāku kampaņu un lielākiem resursiem spēja dabūt PLL, var būt gandarīti, bet uzvaru svinēt vēl pāragri. Bažas gan pašas nacionālās apvienības, gan Vienotības rindās rada iespējamība, ka ievēlēti varētu tikt radikālākie VL cilvēki, kas pirms tam savējos aicināja no listēm svītrot ārā tēvzemiešus. Vienotības konstruktore Solvita Āboltiņa atzīst: "VL!–TB/LNNK vairāk jāuztraucas par vēlēšanu rezultātiem iekšēji. VL! jaunieši priekšvēlēšanu debatēs gan šķita simpātiski, bet ļoti negatīva pieredze ar VL! bija referendumā par tautas tiesībām atlaist Saeimu un sarunās par pievienošanos Vienotībai. Uz sarunām par referendumu lielākoties nāca Imants Parādnieks, uz partiju apvienības sarunām – Raivis Dzintars, bet abiem stils bija vienāds: parunāt un tad iziet ar skaļiem preses paziņojumiem pretēji tam, par ko runāts. Kas notiks brīdī, kad viņi sapratīs, ka 350 miljonus valsts kasē nākamā gada budžetam ir ļoti grūti atrast, ka tie ir sarežģīti lēmumi, baidos, ka var notikt līdzīgi."

Tas, ka Vienotībai ar ZZS kopā divām vien pietiek balsu, ir šo risku mazinošs faktors: ja arī vislatvijieši nolec no trases, vairākums koalīcijai tomēr paliek. ZZS līderis Augusts Brigmanis atzīst, ka svētdienas sarunās sprieduši līdzīgi: "Ja nacionālajā apvienībā varētu būt kādi cilvēki, kuru rīcību varētu būt grūti prognozēt, īstais lēmumu pieņemšanas centrs paliekam mēs divi."

It kā viss jau skaidrs. Tomēr nevar ignorēt arī Valsts prezidenta izskanējušos aicinājumus un no vienas otras vēstniecības darbiniekiem, kas apmeklēja visu Saeimā iekļuvušo partiju dzīres, dzirdētos prātojumus par nepieciešamo plašo atbalstu, stabilo koalīciju šajā sarežģīto lēmumu laikā. Un tas lielā mērā ir jautājums par sadarbību ar Saskaņu, kuras līderis Jānis Urbanovičs pretēji vēlēšanu nakts bravurīgajiem izteikumiem, ka SC būs visur, svētdienas rītā jau vairāk riktējās uz darbu opozīcijā, argumentējot ar potenciāli nepieņemamiem budžeta konsolidācijas risinājumiem un Latvijas Radio izsakoties, ka "liela daļa pilsoņu, kas vēlēja, izvēlējās pozīciju pret pārmaiņām, un, domāju, viņi arī to sagaidīs: nekādas pārmaiņas nebūs".

Arī pēc valdošās trijotnes vienošanās par darba turpināšanu, attiecībā uz SC joprojām neizskan kategoriski "nē" nedz no Vienotības, nedz ZZS, lai arī A. Brigmanis teic, ka paši ne ar vienu netiksies, bet "Vienotība lai tiekas ar SC, jo tai jādomā, kā sadarboties ar partiju ar tik lielu mandātu skaitu un koordinēt darbu koalīcijā, kurā būs jaunas sejas", un "lai izdara secinājumus par prezidenta teikto".

Jautājums par SC arī vēlēšanu naktī kuluāros runāts ar Vienotības biedriem, starp kuriem domas dalās samērā līdzīgās daļās. Zīmīgi ir S. Āboltiņas izteikumi vēlēšanu naktī par to, ka nedrīkst pieļaut Aigara Kalvīša kļūdu pēc 9. Saeimas vēlēšanām – lielu sabiedrības atbalstu guvuša politiskā spēka ignorēšanu. "Mums jāatrod veids, kā ar viņiem strādāt, bet vēl nevar stingri pateikt, ka SC būs valdībā, jo tomēr pirms šīm vēlēšanām izmantojām formulu, ka tas ir balsojums par šo koalīciju."

Lai gan ZZS teorētiski varētu arī sadarboties ar SC, kam divām ir 51 balss, bet vēl kopā ar PLL – jau 59 mandāti, praktiski uz šādu koalīcijas variantu likmes netiek liktas. Nedz šāda koalīcija būtu tautā populāra, nedz paši politiķi uz tādu raujas. Drīzāk grib "ļaut Dombrovskim strādāt". Vismaz pagaidām.

Tā kā matemātiski iespējami dažādi koalīcijas varianti, nedrīkst aizmirst arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kurš nosauc premjeru. Arī par to, ka paša prezidenta pārvēlēšana būs nākamā gada vasarā, arī viņa aicinājumus nesteigties. Esošās koalīcijas restaurēšanai daudz laika nevajag. Vai nesteigties varētu nozīmēt padomāt par ko citu?