Provizoriskie 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2. novembrī uz pirmo Saeimas sēdi sanāks 41 deputāts, kam jau ir gūta darba pieredze esošajā – devītajā – parlamentā, taču tās lielāko daļu veidos jauni vai politikā maz pieredzējuši politiķi.
Devītajā Saeimā vēlētāji tolaik deva iespēju darbu turpināt 51 astotās Saeimas deputātam. Zīmīgi, ka atšķirībā no iepriekšējām parlamenta vēlēšanām šogad par aptuveni 1,4 procentiem palielinājies to vēlētāju skaits (sasniedzot vismaz 20 550), kas vēlēšanu urnās iemeta tukšas aploksnes, tādējādi nenododot balsi ne par vienu sarakstu.
Pagaidām skaidrs ir par nākamajā parlamentā ievēlēto 71 deputāta kandidātu no visiem reģioniem, jo 29 vietas, kas tiek ievēlētas no Rīgas, vēl nav saskaitītas viena iemesla dēļ – nav datu no ārzemju vēlēšanu iecirkņiem. Problēmas ar vēlēšanu iecirkņu iesūtītajiem datiem Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) rada tas, ka tā veic manuālu datu ievadīšanu no 64 ārvalstīs izvietotajiem balsošanas iecirkņiem. Lai arī no ārvalstīs izvietotajiem iecirkņiem rezultāti ir saņemti pa faksu vai elektronisko pastu, to ievadīšana un pārbaude notiek Rīgā.
CVK informācijas daļas vadītāja Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai pastāstīja, ka šogad dažas komisijas bija sajaukušas plusiņu un svītrojumu skaita ailītes, rezultātā nepareizi veidojās kopējais aprēķins. Viņa izteica cerību, ka otrdien vai, vēlākais, trešdien, šie dati būs apkopoti un tad būs zināms galīgais nākamā parlamenta sasaukuma sastāvs.
Izšķirošie plusi
Devītās Saeimas vēlēšanās Tautas partija (TP) plūca uzvarētājas laurus, iegūstot 23 vietas Saeimā, bet šajās tai ir jāsamierinās ar iegūtajām astoņām vietām, kuras jādala kopā ar Latvijas pirmo partiju/Latvijas ceļu (LPP/LC), jo pirms vēlēšanām pieņemtais lēmums dibināt abu partiju apvienību Par labu Latviju! (PLL) bija vienīgais glābiņš, lai partija varētu turpināt eksistēt. Pirms četriem gadiem TP tikai Vidzemē vien ieguva astoņas vietas, šogad vēlētāji Saeimā tai atvēlējuši tikai trīs vietas, jo pārējās uzticētas LPP/LC. Iespējams, ja 64 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs tautieši būs savilkuši pietiekami daudzus plusus bijušajam ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (TP), tad viņam vēl ir cerība tikt Saeimā, jo viņu pagaidām apsteidz PLL premjera kandidāta Aināra Šlesera dzīvesbiedre Inese Šlesere.
Triumfē lietussargi
Lai arī uzskata, ka Vienotība ir kļuvusi par nākamās Saeimas uzvarētāju, faktiskā uzvarētāja ir bijušās laikraksta Diena redaktores un Sorosa fonda – Latvija valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes domubiedru grupas Meierovica biedrības jeb par lietussargiem dēvētā apvienība. S. Ēlerte nākamajā Saeimā jau ir iekļuvusi kā Pilsoniskās savienības (PS) biedre ar 12 330 plusiem un 7126 svītrojumiem, taču tas nenozīmē, ka viņa ar saviem domubiedriem būs tik vienoti, kāds ir šīs politiskās apvienības nosaukums.
Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka pirmās domstarpības jau ir radušās līdz ar ideju par Saskaņas centra (SC) iesaisti parlamenta vadībā vai pat valdībā. "Vai tas modelis, kas saucas Vienotība, kurā ir apvienojušās četras organizācijas, spēs savstarpēji mijiedarboties, tas ir aktuāls jautājums. Tagad jau nāk koalīcijas sarunas par iespējamo SC nākšanu valdībā, kādas būs turpmākās sadarbības iespējas? Katrā ziņā situācija nav tik vienkārša. Eiforija, kas bija, uzzinot vēlēšanu rezultātus, tagad jau tiek pārvērtēta un parādās pragmatiski spriedumi. Parādās jautājums – kā Vienotība sastrādāsies partijas iekšienē?" vaicā sociologs.
Kopsaucēja meklēšana
To, ka svarīgākais jautājums Vienotības iekšienē būs tās spēja sadarboties, uzsver arī politoloģe Ilga Kreituse. Viņa kā uzskatāmu piemēru min vakar notikušo tikšanos ar SC, pēc kuras Vienotība paziņoja par iespējamo ministra krēsla uzticēšanu uz Austrumiem orientētajai partijai. "Tas var ļoti sarežģīt sarunas un attiecības ar SC. Tieši Ēlertes grupa ir tie, kuri darīs visu iespējamo, lai cilvēki nepievēršas ekonomikas problēmām un to risināšanai, tā vietā aktualizējot jautājumu par sadarbību ar SC," ir pārliecināta I. Kreituse.
Savukārt politisko procesu vērotājs un mārketinga speciālists Alberts Jodis uzsver, ka S. Ēlertes pārstāvētās lietussargu grupas panākumi ir loģiski, taču daudz svarīgāks jautājums ir par spēju pieņemt vienotus lēmumus. "Tas, cik veiksmīgi Vienotībai izdosies pieņemt lēmumus, ir atkarīgs no tā, vai tās līderi Solvita Āboltiņa, S. Ēlerte un Ģirts Valdis Kristovskis spēs atrast kopsaucēju valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. Ir skaidrs, ka katrs no viņiem vēlas spīdēt, katrs vēlas būt zvaigzne, taču pašlaik ambīcijas ir jānoliek malā, lai sasniegtu kopīgos mērķus. Pirmie asumi noteikti jau būs, kad sāksies sarunas par amatu sadali Ministru kabinetā un tā pakļautībā esošajās iestādēs, kā arī budžeta pieņemšanas laikā," domā A. Jodis.
Sola sastrādāties
Jaunā laika (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver, ka Vienotība vēlēšanās startēja kā vienots saraksts un partijas turpinās sadarboties, lai varētu attaisnot vēlētāju doto uzticību. "Pašlaik pēc pirmā sarunu raunda Dombrovska vadībā esam gatavi uzņemties atbildību par daudziem lēmumiem. Esam atvērti sadarbībai ar SC, taču viņi pagaidām ir nogaidoši uz ko labāku – esam piedāvājuši parlamentāro sadarbību, atbildību par vienu jomu," komentē S. Āboltiņa un turpina "acīmredzot vēlētājiem ievēlētie deputātu kandidāti ir bijuši simpātiski, un tas ir labi, ka Saeimā ienāk jauni cilvēki."
Taču Saeimas TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis atzīst, ka Vienotībai iekšienē būs grūti. "Ir tas laiks, kad ekonomika nospēlēs vislielāko lomu. Tas arī parādīs, vai jau tuvākajā laikā tiks rastas atbildes uz visiem jautājumiem. Budžets tuvojas, un, protams, parādīsies, vai viņi spēj būt vienoti un vai tas bija tikai kārtējais projekts. Dombrovskim būs jāatbild vēlētājiem, vai tie bija tikai solījumi vai arī viņš spēs solījumus izpildīt, vai tā būs tikai ilūzija par stabilitāti," spriež M. Kučinskis.
***
VIEDOKĻI
Tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis:
– Tā ir vēlētāju izvēle. Pirms vēlēšanām neizlēmušo vēlētāju lielākais skaits sadalījās par labu Vienotībai un ZZS. Bija ļoti grūti paredzēt, kā šīs balsis sadalīsies. Katrā ziņā pirms vēlēšanām to cilvēku skaits, kas nezināja, vai ies balsot un par ko balsos, bija tuvu 20 procentiem. Divas trešdaļas no tiem bija latvieši. Parasti tie bija krievu vēlētāji, kuri nevēlējās teikt, par ko balsos, jo bija tikai divas izvēlēs – vai nu PCTVL, vai SC. PCTVL bija kā rietošs spēks, kuram tīri teorētiski likās, ka varētu tikt pāri barjerai, savukārt SC visus četrus gadus ir bijis līderis. Latviešu vēlētājiem kopaina bija ļoti raiba, sākot ar Vienotību, kas pārstāvēja vienu ideoloģisku virzību, uzskatu kopu, jo ZZS ir centriska partija, bez izteiktām ideoloģiskām pazīmēm, un beidzot ar PLL, kam bija pavisam cits piedāvājums. Cilvēki nobalsoja par stabilitāti, mazāk ticot pozitīvām pārmaiņām, kas garantē, ka lietas nemainās sliktākajā virzienā, vismaz cerība paliek.
Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse:
– Pēc vēlēšanām svarīgākais jautājums būs valdības konsolidācija, jo Vienotībā pamatā ir nevis JL, bet PS, un VL–TB/LNNK pārsvarā ir jaunie puiši no VL ar ļoti specifisku domāšanu un absolūti nekādu pieredzi politikā. SC pamatā ir izsvītroti visi latviešu uzvārdi, izņemot pāris, un pamatā palikuši krievu tautības pārstāvji, kas zināmā mērā parāda tendenci un liek domāt, kas īsti notiek sabiedrībā un kas atkal var radīt problēmas, tālāk sadarbībā strādājot kopā ar Vienotību. Tas sarežģī situāciju pragmatismam un paceļ šo lozungu par atkal populistiski nacionālu ideju virzīšanu, ar kurām mēģinās piesegt un novērst cilvēku uzmanību no ekonomiskām represijām, kas tūlīt sāksies. Nodokļu celšanu citādi kā ekonomisko represiju nosaukt nevaru.
Pilna servisa mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūras Alberts vadītājs Alberts Jodis:
– No vēlēšanu rezultātiem redzams, ka vēlētāju izpratnes līmenis par politiskajiem procesiem valstī ir palielinājies. Viņus vairs nevar apmānīt ar skaļām, pēc Rietumu parauga veidotām reklāmas kampaņām. Vēlētājs tik viegli neuzķeras uz izmestajiem āķiem, kā tas varbūt ir bijis iepriekšējos gadus. Ir skaidrs, ka no šābrīža visiem reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistiem kā akmenī ir jābūt iecirstai atziņai – aicināt lemt valsts likteni un aicināt izvēlēties veļas pulveri tomēr ir divas dažādas lietas, un vēlētāji to ļoti labi prot nošķirt. PLL reklāmas kampaņa jau sākotnēji tika lemta neveiksmei, jo tā it kā runāja ar vēlētāju, bet neuzrunāja. Iespaidīga, bet bezdvēseliska kampaņa. Šeit PLL ir vēl viena problēma. Ņemot vērā kampaņas intensitāti, Aināra Šlesera zīmols it ticis pārmārketēts, un šobrīd ir tikai viens solis, lai viņš kā politiķis sāktu izraisīt riebumu. Tādēļ daudz labākās pozīcijās ir Andris Šķēle, kurš, lai arī zaudējis vēlēšanās, ir atstājis lielākas manevra iespējas sava tēla komunikācijai.