Vēlētāji parlamentā nevēlas skatuves māksliniekus

© Rūta Kalmuka F64

Laiks, kad Saeimā bija pārstāvēti vairāki komponisti vai vismaz viens aktieris, pagājis. Jaunajā parlamenta sasaukumā, visticamāk, nebūs neviena populāra skatuves mākslas pārstāvja, jo, spriežot pēc provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, iedzīvotāji mandātu devuši profesionāļiem, kam darba pieredze saistīta ar ekonomikas un finanšu jautājumu risināšanu.

Skaidru nē dalībai uz politiskās skatuves jau ir pateikuši divi 9. Saeimas deputāti, kuru profesionālais mūžs ir saistīts ar skatuvi, – aktrise Ausma Ziedone-Kantāne (JL) un maestro Raimonds Pauls. 2. novembrī viņiem varēs pievienoties arī komponists Imants Kalniņš (ZZS), kurš 10. Saeimas vēlēšanās no sarakstā piešķirtās 4. vietas Rīgā 2. oktobra vēlēšanās saņēma 4423 svītrojumus un kopvērtējumā ierindojas pēdējā – 32. – vietā, kas nozīmē, ka viņam vairs nebūs deputāta mandāta.

Politisko procesu analizētāji uzsver, ka vēlētāji domājuši, kādi jautājumi visvairāk tos satrauc, piemēram, ekonomiskā krīze, tāpēc pirms aploksnes iemešanas vēlēšanu urnā rūpīgi caurskatījuši kandidātus – kam pievilkt krustiņu un kurus svītrot.

"Valstī ir mainījusies politiskā dienaskārtība, ko vēlētāji uzskata par svarīgu. Šīs vēlēšanas uzskatāmi parāda, ka iedzīvotāji orientējas uz ekonomikas problēmu risināšanu – pēc attiecīgām pazīmēm meklēja kandidātus, kas varētu šos jautājumus atrisināt," uzskata politologs Filips Rajevskis.

Viņš norāda, ka līdz šim partijas "parasti komponistus ir pārdevušas kā tautas sirdsapziņu", bet vēlētāji nav guvuši pārliecību par viņu devumu, tāpēc vairs nav piešķīruši mandātu turpmākai darbībai Saeimā.

Arī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš ir pārliecināts, ka šāda vēlētāju izvēle – svītrot kultūras darbiniekus – nav vienkārši sagadīšanās. "Cilvēkus satrauc jautājumi par bezdarbu, ekonomiku, krīzi. Varu izvirzīt savu hipotēzi, ka šajās vēlēšanās viens no noteicošajiem faktoriem bija, kādus valsts priekšstāvjus izvēlēties, un šoreiz tie ir saimniecisko jautājumu pārzinātāji," teic A. Kaktiņš. "Pieredze liecina, ka iedzīvotājiem izvēles kritēriji mainās. Dzīve iet uz priekšu, un arī aktuālās tēmas mainās."

Savukārt F. Rajevskis piebilst, ka nākamās Saeimas pārsteigums var izrādīties no nacionālās apvienības Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ievēlētie deputāti. "Interesanti būs šie jaunieši, kas Saeimas darbu padarīs kolorītu, līdzīgi, kā viņi to panāca ar tēvzemiešu vecbiedriem, no kuriem neviens neiekļuva Saeimā," pārliecināts ir politologs.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka nākamajā parlamentā no skatuves mākslu pārstāvošiem kandidātiem strādās jauktā kora Tērvete vadītāja Dace Reinika (ZZS) un klarnetists, kultūras ministrs Ints Dālderis (JL).

Starp kultūras darbiniekiem vislielāko svītrojumu skaitu (20 110) vēlēšanās saņēmusi dziedātāja, Rīgas domes deputāte Ieva Akuratere (PS). Kurzemē aktīvi svītrots aktiera Mārtiņa Vilsona vārds, kurš Par labu Latviju sarakstā no piešķirtās septītās vietas noslīdējis uz pēdējo – 16 (1807 svītrojumi). Arī bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, kura kandidēja no PLL saraksta Zemgalē, ir nonākusi svītrotāko personu sarakstā, saņemot vislielāko svītrojumu skaitu (2061), un no piešķirtās otrās vietas nokrita uz pēdējo – 18.

Latvijā

Otrdien, 26.novembrī, Aizsardzības ministrijā norisināsies valsts aizsardzības dienesta iesaucamo atlase, kurā pēc nejaušības principa ar speciālu gadījumskaitļu ģenerēšanas programmu kopumā tiks atlasīti 800 Latvijas pilsoņi - vīrieši primāri vecumā no 18 līdz 19 gadiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.