Urbanovičs: Dombrovska problēma – "divas Mongolijas"

© Andrejs Strokins, f64

Neatkarīgā intervē apvienības Saskaņas centrs 9. Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, 10. Saeimas deputātu Jāni URBANOVIČU.

– Par ko liecina 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti?

– Būs stipri jācenšas, bet mēģināšu pacelties pāri savai subjektīvajai nostājai. Pirmais – Latvijas cilvēki bīstas no pārmaiņām. Tāpēc viņi lielā skaitā domāja – Dombrovskis ir labs, godīgs cilvēks, viņš nevar mums izdarīt neko sliktu. Bet, ja darīs, tad tas būs mazākais ļaunums. Turēsimies pie Dombrovska. Tā nav Pilsoniskās savienības, tā nav Vienotības uzvara. Tā ir Valda Dombrovska uzvara. Viņš izvēlējās tāda cilvēka tēlu, kas nekur nesteidzas. Runā mierīgi, pacietīgi, vienu un to pašu. Labi prot neko nepateikt. Šajā ziņā – perfekts. Cilvēki saņēma vēsti – Viss būs labi! Mēs gribējām cilvēkus nomierināt ar šādu lozungu, bet viņš to darīja ar savu tēlu. Tas nostrādāja. Principā tas nav nekas slikts, ja cilvēki grib stabilitāti un skatās pēc stabilitātes salām. Viņiem šāda sala likās Dombrovskis. Pārāk lielas pārmaiņas viņus biedē. Mēs viņiem bijām pārāk liela pārmaiņa.

Otra lieta – Dombrovskis tagad ir ķīlnieks tam, ko izdarīja viņa ļaudis. Tie spēlēja "krievu karus". Neviens cits tik ļoti šo jau atsalušo zupu nesildīja. Tagad Dombrovskis par to maksā. Viņam nu ir iekšējā Visu Latvijai! un ārējā Visu Latvijai! Kā Ķīnai ir divas Mongolijas – iekšējā un ārējā –, tā arī Dombrovskim tagad ir gan sava nešpetno sievu Visu Latvijai!, gan tāda pati jaunāka izlaiduma ārējā Visu Latvijai!. Un šo situāciju viņš ir radījis pats.

Bet viņam palīdzēja šo mašīnu darbināt. Divas nedēļas pirms vēlēšanām visos latviešu kanālos – sākumā LNT, tad LTV1, pēc tam arī radio – ieslēdza Ždanoku. Es noskaidroju, ka tas nebija nejauši. Nolūks – iekost Saskaņas centram. Mūsu reitingus vajadzēja samazināt, vajadzēja atņemt SC latviešus un sarežģīt mūsu dzīvi. Kādā veidā? Panākot, lai mēs diskutējam par tematiem, kurus izvirza Ždanoka. Lai pasacītu latviešiem – Jānis ir tāds pats kā Ždanoka. Tikai Jānis ir vēl apšaubāmāks, jo viltīgāks. Viņš noteikti domā to pašu ko Ždanoka. Tikai nesaka. Labāk lai Saeimā tiek Ždanoka. Vienotība šo mesidžu ļoti eksponēja Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, atsevišķos Latgales nostūros.

Bet es nevarēju atļauties sev tādu izpriecu, kā ignorēt šo faktu. Man nācās mačoties ar Ždanoku. Jo nebija variantu – SC nevarēja atļauties zaudēt savus Latvijas krievu vēlētājus. Ždanoka, PCTVL saņēma triecienu ne jau mūsu dēļ, bet tieši tāpēc, ka krita mums virsū. Nebūtu kritusi virsū, būtu dabūjusi septiņas astoņas vietas. Krieviem nepatika, ka viņa faktiski kļuva par Vienotības rīkotās spēles Latvieti nepadodies! spēlētāju.

Bet man pēdējā vēlēšanu nedēļā sacīja: "Tu esi noguris." Es nebiju noguris, es biju izmisis. Es joprojām atzīstu, ka man nebija adekvātas atbildes uz šo gājienu. Vienotība izrīkojās ar SC un mani tik nekaunīgi, tik necienīgi... Tas turpinās. Latvijas Avīze vairs neprasa, lai atzīstu Latvijas okupāciju. Jo zina, ka esmu to atzinis. Neprasa vairs apstiprināt, ka ir viena – latviešu valsts valoda. Jo zina, ka tas mums ierakstīts pat programmā. Nu sāk piesiet man jaunas lietas, kuras bez argumentiem ir tikai kūdīšana. Kāpēc? Lai attaisnotu to, ka ar SC nesadarbojas. Kāpēc nevar ielaisties? Tāpēc, ka Dombrovskis ar Vienotību un visu savu Ēlerti nu ir savas kampaņas ķīlnieki... Viņu kampaņa bija – Nelaist Urbanoviču! Un tāpēc viņiem tagad grūti ar mums runāt.

– Vai 10. Saeimā ievēlēts tikai "mazākais ļaunums" vai arī ir kādas jaunas politikas pazīmes?

– Pastāvēja iespēja uzturēt diskusiju par tautsaimniecību, par budžetu. Bet Vienotība ieslēdza "monstru Urbanoviču" arī tāpēc, ka viņiem nebija ko piedāvāt. Tāpēc tagad jāaizved sarunas prom no ekonomikas. Tāpēc jāizmanto krievu kārts. Jo, uzturot iekšējo karu, var nerunāt par darbu. SC vismaz ir ekonomiskā programma. Kur ir Dombrovska programma? VL!–TB/LNNK vismaz ir atklāti. Viņiem programmā rakstīts – repatriācija. Rakstīts – krieviem aizliegt mācīties krievu valodā. Bet Dombrovskis klusē, un viņa klusēšana tiek tulkota – labais Dombrovskis. Neko sliktu neizdarīs. Žurnālisti arī nejautā Dombrovskim ne par budžetu, ne par ko. Bet – melot var arī klusējot.

Kopā iznāk sliktākais – Dombrovskim, Avotiņam, Urbanovičam... Joprojām netiek runāts par lietu, bet spriests – tas ir švakais, tas nelojālais... Kuri būs tie gudrinieki, kas tagad liks atzīmes – tu lojāls, tu nelojāls...

– Četru gadu perspektīvā – kādas būs desmitā sasaukuma Saeimas galvenās problēmas, riski?

– Nākamajam parlamentam būs tā pati problēma, kas šim, – leģitimitāte. Ja simt deputātu ievēlēti uz viltus, melu, iebiedēšanas un pieņēmumu pamata, tad tie nav leģitīmi. Atklājas, ka vieni cilvēki balsojuši par to, lai netiktu Urbanovičs, citi atkal balsojuši par to, lai tiktu. Bet diemžēl ne vieni, ne otri nav balsojuši par nodokļu politiku, izglītību, par pensijām, sociālajiem jautājumiem. Es mēģināju tos pacelt, bet man neļāva, visu laiku pretī bija lojalitātes jautājums, visu laiku lika cirkuli pie galvas... Vēlēšanas notika ļoti šaurā diapazonā. Savs vai ne savs. Bez citiem piedāvājumiem.

– Leģitimitāte – viens. Kas vēl?

– Leģitimitāte noteiks visu pārējo. Visus tālākos soļus. Cilvēki nav devuši mandātu samazināt pensijas, cilvēki nav devuši mandātu celt vai nolaist nodokļus, cilvēki nav devuši mandātu pat karam Afganistānā... Nevajag melot, ka cilvēki ir balsojuši par veco kārtību....

Leģitimitāte katram, kurš saņem mandātu, ir uzticības atšifrējumā. Šoreiz uzticības atšifrējums bija "savējie–svešie". Āmen. Bet nevar valdība, nevar parlaments četrus gadus nodarboties ar to, kurš un kāpēc ir savs, kurš svešs.

Realitātē – vai skaties uz krievu vai skaties uz latviešu pusi, visus interesē sociālie jautājumi. Nacionālie jautājumi – kaut kur desmitajā vietā. Pirmajā – darbs, samaksa, cilvēka cienīgi apstākļi... Vai par to tika balsots? Nē! Un, ja priekšvēlēšanu laikā skaidrojam vien to, kurš lojāls, kurš ne, tad nākamais parlaments ir leģitīms visai minimāli.

– Vai SC pats pilnībā izmantoja visas savas iespējas izspiest no situācijas maksimumu?

– Mums ir daudz labu latviešu. Speciālistu. Es varu paskaidrot, kāpēc viņus neievēlēja. "Krievu kari" arī SC vēlētājus nolika uz iebrauktām etniskās izvēles sliedēm un tie svītroja latviešu uzvārdus. Bet SC šo karu nesāka un uz vēlēšanām ar to negāja. SC gāja ar citām lietām. Ar sociāli ekonomisko programmu.

– Kā vērtējat Vienotības vadīto koalīcijas komplektēšanu?

– Pēc vēlēšanām turpinās tas pats, kas bija pirms. Dombrovskis ir "divu Mongoliju" ķīlnieks... Varbūt viņam būtu vienaldzīga tā ārējā "Mongolija", bet savas iekšējās "Mongolijas" dēļ viņš nevar to atmest. Jo tas nozīmētu sašķelt "impēriju". Bet viņam ir tikai 11, nevis 33 vietas. Trešā daļa. Viņš ir šīs situācijas ķīlnieks. Viņš risina savu, bet ne valsts problēmu. Problēmu, ko pats radījis.

– Kāpēc tad viņš runā, ka vislabākā būtu koalīcija no četriem. Ja vislabākā, taisi augšā.

– Nezinu, kas viņam galvā, bet mans priekšstats ir tāds, ka viņš grib distancēties no Visu Latvijai!, no ārējās "Mongolijas" ar SC rokām. Piemēram, eju un saku: "Labi, divi plus divi, mēs arī par valsti... Sākam runāt." Un tad tie dedzīgie puiši lēks augšā un aizskries. Bet pēc tam arī SC var atgrūst.

– Kur šādā situācijā, rēķinoties ar iespējamām kombinācijām, ir SC kompromisa robežas?

– Es pieļauju, ka Visu Latvijai! galu galā būtu ar mieru palikt pie viena galda ar mums. Bet mēs neesam ar mieru. Atšķirība ir tā, ka SC ir stabils vēlētājs. Tas balso par SC jau sen. Es zinu, ko viņš man atļauj, ko neatļauj. Es varētu daudzas lietas saprast, bet es nemācēšu tās savam vēlētājam izstāstīt. Viņš manī neklausīsies. Es arī esmu šīs divdesmit gadus ilgstošās šķelšanas politikas ķīlnieks. Es nevaru saviem cilvēkiem stāstīt, ka Visu Latvijai! vairs nav tādi kā pirms piecām minūtēm. Nevaru tiem stāstīt, ka VL! nav Latvijas krievu deportācijas iniciatori, ja tas rakstīts viņu priekšvēlēšanu programmā. Cilvēki varbūt nezina visu informāciju, bet redz ar sirdi.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Latvijā

Latvijā pērn ārpusģimenes aprūpē bija 1143 bērni ar adoptējamā statusu, no kuriem 708 jeb teju 62% pauduši viedokli, ka adopcijai nepiekrīt vispār, savukārt 68 bērni nav piekrituši potenciālai adopcijai uz ārvalstīm, liecina Bērnu aizsardzības centra (BAC) apkopotā informācija par bāriņtiesu darbu 2023.gadā.