"Požže, požže*, atvainojiet," murmināja jaunizceptais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs (SC), nervozi atkārtodams, šķiet, vienīgo latviski zināmo vārdu - "atvainojiet". Sākumā laipni atbildējis uz manu latvisko labdienu, viņš pēkšņi kļuva steidzīgs, tiklīdz uzzināja, ka zvana žurnāliste, kas nezin kādēļ pat negrasās pāriet uz krievu valodu, kaut arī dzirdams, ka biedram Kravcovam ir neaptveramas grūtības saprast latviešu valodu, kur nu vēl tajā runāt. Kravcovs nometa klausuli, pēc tam uz zvaniem vairs neatsaucās. Jaunizceptais Saeimas deputāts (tātad valsts amatpersona), kam jāieklausās vēlētāju satraukumā un bažās, vairs nebija sazvanāms. Bet jautājums bija tikai viens: kādā veidā Valērijs Kravcovs, nezinādams valodu, varēs strādāt Latvijas Republikas Saeimā?
Pēc divu dienu intensīvām telefoniskām medībām Kravcova tālruņa numurs tomēr izgaismojās uz mana telefona displeja. Vai tiešām biedrs Kravcovs uzdrošinājies man piezvanīt? Taču vada otrā galā bija deputāta palīgs Igors Vatuļins, kas lieliski sazinājās latviešu valodā un pieteicās būt par Kravcova mēli šajā sarunā. Saprotot, ka no Kravcova neko vairāk par "atvainojiet" neizspiedīšu, uzdevu iepriekš minēto jautājumu I. Vatuļinam. Par to mazliet vēlāk, vispirms aplūkosim Kravcova varoņsāgas priekšvēsturi.
Deputāta kandidāta anketā rakstīts, ka Valērijs Kravcovs dzimis 1961. gadā Krievijā, Kemerovas apgabala Prokopjevskas ciemā, absolvējis divus metalurģiska novirziena institūtus, pēdējo no tiem – 1991. gadā. Ap top laiku acīmredzot ieradies Latvijā. Pilsonību mūsu varonis ieguvis naturalizējoties. To apstiprināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Andrejs Rjabcevs, rakstiski atbildot uz manu pieprasījumu: "Atsaucoties uz Jūsu jautājumu par V. Kravcova pilsonības iegūšanas apstākļiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var apstiprināt to, ka šī persona ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 168 ir uzņemta Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 2005. gada 16. martā. Persona ir nokārtojusi sekmīgi visus Pilsonības likumā noteiktos zināšanu pārbaudījumus, un nav bijuši citi šķēršļi šīs personas uzņemšanai Latvijas pilsonībā."
Tiktāl viss skaisti. Taču gribējās vēl uzzināt par to, kādā veidā puisis ticis līdz šim MK rīkojumam, proti, kā noticis eksāmens. No oficiāliem avotiem to uzzināt neizdevās, jo PMLP pārstāvis likumā noteiktajā kārtībā klusēja: "Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu un 8. pantu, citas ziņas no personas lietas ir uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ pārvaldei nav tiesību tās izpaust." Lūk, tā. Ja jums, pilsoņi un vēlētāji, rodas pamatotas šaubas par kāda sava deputāta morālo tīrību vai, nedod dies, viņa naturalizācijas apstākļiem, varat iesālīties: jūs neuzzināsiet neko. Jo tāds ir likums.
Un tomēr no neoficiāliem, bet drošiem avotiem tapa zināmas dažas Kravcova eksāmena detaļas. Nopietnais pārbaudījums notika 2004. gada 12. oktobrī Valmierā. Nav zināms, kāpēc Kravcovs no Liepājas devās tieši uz Valmieru rakstīt iesniegumu par vēlmi naturalizēties. Mūsu avots pieļauj, ka tolaik, 2004. gadā, neilgi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, bija daudz gribētāju naturalizēties, bet Rīgā bijušas garas rindas, savukārt Valmierā to nebija.
Var pieļaut arī citu iespēju. 2005. gada 17. oktobrī – gadu pēc Kravcova naturalizācijas eksāmena – KNAB aizturēja Naturalizācijas pārvaldes Valmieras nodaļas vadītāju Elmāru Kokinu, Rīgas Pašvaldības policijas štāba priekšnieku Jāni Martukānu un uzņēmēju Valēriju Belovu, kurus turēja aizdomās par kukuļošanu, tirgojot pilsonību. Viņus vēlāk notiesāja gana bargi, taču ne par to dziesma. Vēršu uzmanību uz laikposmu: Kravcovs eksaminējās tad, kad Valmieras nodaļā notika intensīvs pilsonības pirkšanas – pārdošanas tirdziņš. Nez kādēļ šķiet, ka viens otrs uz Valmieru traucies, lai piedalītos šajā tirdziņā...
Bet tās tikai netīras aizdomas. Patiesībā viss notika tā, kā jānotiek eksāmenā. Nu, gandrīz tā, kā jānotiek. Vēstule, ko rakstīja Kravcovs, esot bijusi primitīva kā pagale, ar dievu uz pusēm pilsonības kārotājs noskandējis valsts himnu, arī anketa esot aizpildīta tā žēlīgi. Bet visas šīs eksāmena sadaļas, kopā ņemtas, tomēr esot sastūmušas vajadzīgos minimālos punktus, lai nebūtu šķēršļu "šīs personas uzņemšanai Latvijas pilsonībā". Sešus gadus pēc eksāmena Kravcovs nav spējīgs pateikt latviski gandrīz neko. "Viņš neatradās latviskā vidē," Kravcovu aizstāv Vatuļins. Protams, Liepājas Krievu kopienas valdes priekšsēdētājs tiešām kopā ar latvju bāleliņiem krustvārdu mīklas pēdējos sešus gadus nerisināja. Toties Liepājas domē viņš tika ievēlēts. Tur – par nelaimi – runā tikai latviski. Tad jādodas uz Saeimu! Bet varbūt biedrs Kravcovs kļūdījies attiecībā uz Latvijas parlamentu? Tur taču arī runā tikai valsts valodā! Vismaz pagaidām. Kamēr tur vairākumā nav savēlēti tādi Latvijas nākotnes cēlāji kā Valērijs Kravcovs.
Un tātad – kā biedrs Kravcovs domā strādāt Saeimā, veidot likumprojektus un lemt tautas likteņus, neprazdams latviski? Vatuļins apgalvo, ka Kravcovs jau pusgadu cītīgi mācoties latviešu valodu: palīgs esot pat redzējis vārdnīcas uz deputāta galda. Turklāt viņš vistuvākajā laikā "iegrims latviskā vidē". Kā tas notiks, Vatuļins īsti nemācēja paskaidrot, taču, iespējams, deputāts grimšot "netālu no Liepājas".
Liepājas domē deputāts Kravcovs izmantoja tulka pakalpojumus, savukārt Saeimā tas nebūs iespējams. Vai Vatuļina kungs to zina, ka viņš nevarēs sēdēt blakus Kravcovam? Vatuļins saminstinās, tomēr atbild, ka gan jau līdz "tam laikam" Kravcovs valodu iemācīšoties. Protams, ja nav varējis iemācīties, dzīvodams Latvijā gadus divdesmit, tad tiešām apgūs pāris nedēļu laikā, it sevišķi, ja, kā pats atzīst, latviešu valoda ir sarežģīta. "Nu, nav viņam talanta uz valodām," negaidīti atklāts ir Vatuļina kungs. Bet kā tad Kravcovs tik veiksmīgi nolicis naturalizācijas eksāmenu? "Samācījās laikam," atbild Vatuļins.
Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nav sajūsmā par interesi Kravcova sakarā. "Jā, bija jautājumi par viņa latviešu valodas zināšanām," viņš negribīgi noteic, "taču zinu, ka Kravcovs riktīgi mācās. Nebija likumīgu iemeslu atteikt viņam kandidēt – viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību naturalizējoties."
Savukārt SC valdes loceklis Sergejs Dolgopolovs uz jautājumu – kā viņš vērtē Kravcova valodas situāciju? – atbild: "Vērtēju kā grūtu, bet ne traģisku. Zinu, ka viņš mācās. Cik labi viņš pārvalda latviešu valodu, nezinu – neesmu pārbaudījis. Likums neprasa, lai to pārbaudītu: deputāta kandidāts apliecināja, ka viņš spēj sazināties sarunvalodas līmenī," paskaidroja S. Dolgopolovs. Bet kā tad ar atbildīgu darbu Saeimā, kur, likumus veidojot, diez vai derēs tikai "sarunvalodas līmenis"? "Mēs Kravcovam palīdzēsim," atbild S. Dolgopolovs. Kāda tieši būs palīdzība, viņš neprecizē. Bet tas, ka neviens pēkšņi "nezina", kāds ir Kravcova valodas prasmes līmenis, neko labu par SC nepastāsta.
Še vairāki secinājumi. Pirmkārt, Kravcovs deputāta anketā meloja par valodas prasmi. Otrkārt, SC vēlēšanu listē apzināti tikuši iekļauti cilvēki (Kravcovs nav vienīgais SC deputāts, kas neprot latviešu valodu), kam Saeimā nebūs ko darīt, ja nu vienīgi algu saņemt. Treškārt, Saeimas intelektuālais un atbildības līmenis līdz ar to tiek pazemināts. Ceturtkārt, tā ir ciniska ņirgāšanās par valsts augstāko likumdevēju.
Saeimai beidzot jāpieņem likums, kas daudz stingrāk nosaka līmeni deputāta valsts valodas prasmei, citādi Saeima pārvērtīsies bezgaumīgā balagānā ne tikai latviski, bet arī krieviski runājošo tautas kalpu dēļ. Tāpat jānosaka stingrāki noteikumi naturalizācijas eksāmenam: pretējā gadījumā pilsonībā tiks uzņemti dažādi ložņas, krāpnieki un zelta dzīslas meklētāji, nevis cilvēki, kas vēlas palīdzēt Latvijai. Ja tas viss netiks izdarīts, sagaidīsim brīdi, kad Saeimā no tribīnes bliezīs krieviski, kamēr latvju bāleliņi varēs pārliecinoši stāvēt pie ratiem kādā etnogrāfiskā muzeja sētā. Un labi, ka vismaz pie ratiem, jo tālāk tos vientiešus neviens nelaidīs.