Šodien plkst.9 Saeima galīgajā lasījumā turpinās izskatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam" un to pavadošo likumprojektu paketi.
Pēc desmit stundu garas darba dienas pie 2022.gada valsts budžeta paketes vakar Saeimas deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu no visiem likumprojektiem. Līdz šim parlamentārieši ir tikuši līdz piektajam no kopumā 14 likumprojektiem un pavisam izdiskutējuši 46 no 567 priekšlikumiem.
Lielākā daļa priekšlikumu ir iesniegti tieši likumprojektiem "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" un "Par valsts budžetu 2022.gadam". Attiecībā uz šiem likumu grozījumiem gaidāmas visilgākās debates.
Savukārt pirmdien parlamentārieši paspēja pieņemt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas noteiks vienotu regulējumu valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks, ar privātā sektora kompānijām uzņēmumu ienākuma nodoklim, kā arī galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Filmu likumā, kas nosaka, ka ārvalstu filmu līdzfinansējumu turpmāk administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Parlamentārieši pēc ilgākām diskusijām pieņēma arī grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.
Vienlaikus šī likumprojekta kontekstā pirmdien tika noraidīta virkne opozīcijas priekšlikumu. Tā, piemēram, Saeimas vairākums, skatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, noraidīja opozīcijas priekšlikumu par pazeminātās 5% PVN likmes piemērošanu elektroenerģijai un dabasgāzei, to pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem, kā arī obligātā iepirkuma komponentēm no 15.novembra līdz 2022.gada 1.jūnijam.
Skatot šo pašu likumprojektu, parlamenta vairākums noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt PVN likmi 5% apmērā svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.
Dienas otrajā pusē diskusijas izvērtās par plānoto atlīdzības reformu valsts pārvaldē un 2023.gadā gaidāmo algu celšanu valsts augstākajām amatpersonām. Opozīcija to raksturoja kā šim laikam nepiemērotu algas pielikumu.
Deputāti paguva izskatīt vien 22 no 54 priekšlikumiem, kas iesniegti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumiem. Plānots, ka šodien deputāti turpinās skatīt šo un arī pārējos valsts budžetu pavadošos likumprojektus, piemēram, izmaiņas likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem, kā arī grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem paredzēts papildināt Konkurences padomes sastāvu ar vēl divām padomes locekļu vietām.
Kā ziņots, valdības virzītajā sākotnējā variantā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. Šīs summas var mainīties atkarībā no tā, vai un kādus priekšlikumus deputāti budžeta kontekstā lems atbalstīt.
Kā uzsver valdība, 2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, apgalvo budžeta autori. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.
Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.
Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,07 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,64 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,26 miljardu eiro apmērā (bruto).
Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb 6,8%.
2022.gadā tiek prognozēts, ka turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022.gadā un līdz 2024.gadam stabilizējoties 900 000 līmenī.
Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6% un vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.