CVK skaidro, kādās situācijās no vēlēšanu saraksta var tikt svītroti deputātu amata kandidāti

© f64.lv, Gints Ivuškāns

14.Saeimas deputātu kandidātu atbilstības vēlēšanu likumam pārbaužu termiņš būs atkarīgs no atbildīgajām iestādēm nepieciešamā laika, skaidro Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Kā informē CVK pārstāve Laura Krastiņa, vēlēšanu komisija atbilstoši likumā noteiktajam termiņam ir lūgusi atbildīgajām iestādēm atbildes iesniegt piecu dienu laikā no CVK pieprasījuma saņemšanas.

Ja par kāda kandidāta neatbilstību Saeimas vēlēšanu likumam iestādēm nav šaubu, tad atbildes lielākoties arī tiek saņemtas piecu dienu laikā šajā termiņā, norāda CVK. Taču par atsevišķiem pretendentiem iestādēm var būt nepieciešams vairāk laika atbildes sniegšanai, jo mēdz būt, ka, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centram ir jāpieprasa kāda informācija no citas valsts par sodu uzskaiti atbildīgās iestādes, skaidroja Krastiņa.

Ja no attiecīgajām iestādēm tiks saņemta informācija, kas liecinās, ka atbilstoši likumam personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, tad CVK sēdē tiktu lemts par kandidāta svītrošanu no saraksta.

Likumā nav liegts kandidēt personām, kad varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji, ja viņi nav bijuši šo dienestu štata darbinieki.

Vaicāta par šo informāciju par okupācija laika drošības dienestu ārštata aģentiem, kuriem nav liegts kandidēt vēlēšanās, Krastiņa skaidroja, ka šī informācija tiks paziņota pēc pārbaužu rezultātu saņemšanas no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC). Par viņiem būs jāpievieno attiecīga norāde vēlētājiem domātajās ziņās par kandidātiem.

Saskaņā ar likumu Saeimas vēlēšanās savukārt nevar kandidēt personas, kuras ar tiesas spriedumu ir atzītas, ka ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot administratīvos darbiniekus.

Lai pārliecinātos, ka visi uz 14.Saeimu pieteiktie kandidāti atbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām un uz viņiem nav attiecināmi Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi, pēc sarakstu reģistrēšanas sarakstus CVK ir nodevusi pārbaudēm Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, IeM Informācijas centram un TSDC.

Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstus vairs nevar atsaukt, un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātus, ja par kādu tiks saņemti atzinumi vai tiesas spriedumi, ka kandidāti neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, vai izdarīt tehniska rakstura labojumus.

Ja CVK informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nebūtu tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, saņemtu vēlāk nekā 50.dienā pirms vēlēšanām un nebūs iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, tad vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiktu ņemtas vērā.

Kā ziņots, 14.Saeimas vēlēšanām CVK iesniegti un reģistrēti 19 partiju saraksti. Līdz ar to šogad kandidēt uz vēlēšanām ir pieteikušās par trim partijām vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2018.gadā.

14.Saeimas vēlēšanas paredzētas oktobra pirmajā dienā, sestdienā.

Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē otrdien, 1.oktobrī, deputāti spriedīs par sociālo tīklu vietņu ietekmi uz valsts ekonomiku, liecina apakškomisijas darba kārtība.

Svarīgākais