Politiķi sola janvārī sākt diskusijas par izmaiņām nodokļu sistēmā

Vairāk nekā divus mēnešus pēc vēlēšanām beidzot ir skaidrs jaunās valdības sastāvs. To plāno apstiprināt trešdien. Gatava ir arī vienošanās par valdības darbiem. Asākie strīdi procesā bijuši par to, vai reformēt nodokļus un valsts uzņēmumu pārvaldību. Tur vienošanās nav panākta un šie jautājumi palikuši ārpus deklarācijas. Tajā izpaliek arī ambiciozi mērķi valsts attīstībai, bet parādās vispārīgas tēzes par veicināšanu, atbalstīšanu un turpināšanu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība pirms četriem gadiem darbu sāka ar septiņām prioritātēm. Banku sakārtošana, tiesiskums, veselības un izglītības sistēmu reformas, OIK likvidēšana, pašvaldību reforma, demogrāfijas situācijas uzlabošana. Lielākās sabiedriskās organizācijas panākumus šajās jomās, kā arī pandēmijas un energoresursu cenu krīzes pārvarēšanā nevērtē augstu. Tās kritizē politiķus par nepietiekamu konsultēšanos ar partneriem.

Kariņa otrā valdība demonstrē apņemšanos ar organizācijām runāt vairāk.

"Iesaistes process ir labāks nekā iepriekš, daudz labāks nekā iepriekšējā valdības veidošanā. Tas ļauj cerīgi skatīties arī uz nākotni," saka Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

"Pozitīvā sadaļa ir tāda, ka mūs iesaistīja vai vismaz izrādīja vēlmi iesaistīt sākumā. Bija 14 vai 13 darba grupas pa dažādām tēmām un septiņās no tām mēs bijām deleģējuši sava piecinieka pārstāvjus, kas ir Darba devēju konfederācija, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zinātņu akadēmija, arodbiedrības un Pašvaldību savienība. Katrā grupā bija ļoti atšķirīga pieeja," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Daudzo apspriežu rezultāts ir valdības deklarācijas melnraksts. Sākumā tajā iekļāva piecas prioritātes: drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte. Tām šonedēļ pēc Apvienotā saraksta pieprasījuma pievienoja arī veselības aprūpi. Veselības ministra amats ticis šim politiskajam spēkam, kas tam izvirzījis bezpartejisku kandidāti - līdzšinējo LDDK ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni.

Partnerorganizāciju galvenā kritika par valdības deklarāciju ir tāda, ka tajā neparādās ierosinājumi par enerģētiku un nodokļiem. Dokumentā norādīts, ka tarifiem jābūt pamatotiem, bet ar to nepietiek, tarifiem jābūt konkurētspējīgiem.

"Mēs redzam, kas notiek ar enerģētisko resursu sadārdzinājumu, mēs redzam, kas notiek ar sociālo pabalstu nepieciešamību. Tas ir primārais, kas ir jāatrisina - kā pārdzīvot šo ziemu, kā skatīties jau uz nākamo ziemu tālāk," uzskata Kaminskis.

"Valdības deklarācijas projektā ir ļoti apaļi noformulēts, ka nākamgad sāksim izstrādāt nodokļu koncepciju, parēķināsim, varbūt 2024. vai 2025. gadā viņu ieviesīsim. Ar to mēs neesam mierā," šādu viedokli pauž Bite.

No politiķiem saņemts solījums, ka janvārī tie tiksies ar sabiedriskajām organizācijām, lai runātu tieši par nodokļiem. Taču jau tagad skaidrs, ka "Jaunā Vienotība", kura vadīs Finanšu ministriju arī nākamajā valdībā, būs pret nodokļu likmju samazināšanu.

"Domu ir daudz par nodokļiem. Tas, kā mēs piedāvājam risināt šo situāciju, tā, lai nevis uz karstu galvu mestos kaut ko mainīt, bet mūsu piedāvājums ir tūlīt kā mēs nākamgad pabeidzam budžetu, ķerties pie nodokļu pamatnostādnēm. Manuprāt, šī situācija jāvērtē ar ieguldījumiem izglītībā un augstas pievienotās vērtības ražotnēm un pakalpojumiem. Attīstoties šādām industrijām, tas satraukums par nodokļu sistēmu mazinās parasti. Apstrādes rūpniecībai tas ir kritiski, jā, protams, katrs kilovatcents, vai iepirkumu cenas, vai darba spēka cenas ir ļoti kritiskas, bet es aicinātu gan atbalstīt apstrādes rūpniecību, gan arvien vairāk domāt par augstas pievienotās vērtības jeb dziļo tehnoloģiju ražotnēm," komentē Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Deklarācija nav saistošs dokuments. Tomēr uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi partneri cer, ka ieguldītais darbs nebūs bezjēdzīgs.

"Tas ir tas lēmums, pie kā var lēmumpieņēmējus turpmāk var aicināt pieturēties. Tas ir ilgtermiņa plānošanas vai šīs valdības darba plānošanas dokuments," pauž Kaminskis.

Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis saskaitījis, ka deklarācijā 69 reizes parādās vārds "nodrošināsim", 53 - "veicināsim", 47 - "stiprināsim", tiem seko "pilnveidosim", "turpināsim" un "atbalstīsim". Nav konkrētu, izmērāmu mērķu, kā pēc četriem gadiem novērtēt, kas izdarīts un kas - nē.

Kādreizējais premjers Māris Kučinskis, kurš nākamajā valdībā būs iekšlietu ministrs, uzskata, ka politiķi tikai iegūtu, ja mērķi būtu deklarēti iekšzemes kopprodukta pieauguma skaitlī vai citos rādītājos.

"Jautājums ir, kā veidos rīcības plānu. Ja tas atkal būs nepārskatāms palags ar ikdienas darbiem, ko ierēdniecība katrā ministrijā saliks, tad būs ārkārtīgi grūti kontrolēt. Tie ministri, kas tomēr kādus konkrētus jautājumus piesaka, tie var palikt … Tos varēs aprunāt, tos varēs mērīt, tos varēs vērtēt. Bet tie, kuriem būs apaļās frāzes… To es pēc pieredzes zinu, jo es saucu ministrus divreiz gadā atskaitīties un tur ar vienam otram bija šīs apaļās frāzes. Ne tu tiec klāt viņam, ne tu vari kaut ko pateikt," apgalvo Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS).

"Tas, ka ir visas nozares, jaunie deputāti tajā skaitā, nevalstiskās organizācijas, caur deputātiem ir ielikts iekšā viss pilns apjoms par ko vien būtu jādomā, man tā doma patīk. Tad mēs redzam, kur mēs esam un kas ir tās iespējamās mazās, kas varbūt nemaksā lielu naudu, bet ko mēs varam palaist garām," pauž Saeimas deputāts Uģis Mitrevics (NA).

Līdzšinējais Siguldas mērs Uģis Mitrevics bija Nacionālās apvienības premjera kandidāts. Jaunajā valdībā gan viņš nestrādās, vadīs Ilgtspējīgas attīstības komisiju Saeimā.

Nevalstiskās organizācijas stāsta, ka mērķi, kas sākotnēji bija konkrētāki, ar katru diskusiju kļuva arvien izplūdušāki. Iespējams tādēļ, ka 2019. gadā politiķi deklarācijā ietvēra ambiciozus solījumus, ko ne tuvu nav izdevies sasniegt. Viens no mērķiem bija "labākā biznesa vide Baltijas valstīs".

Deklarācijā ir vairāk nekā 50 lappuses un, spriežot pēc tajā rakstītā, valdība apņemas panākt lieliskus sasniegumus gandrīz visās jomās. Tādēļ īpaši zīmīgi ir jautājumi, kas tajā nav pieminēti.

Dažus no tiem politiķi definēs koalīcijas līgumā. Tās ir jomas, kur partijām ir kardināli pretēji uzskati. Līgums noteiks, kuros jautājumos partijas drīkstēs balsot atšķirīgi cita no citas. Nacionālajai apvienībai tā būs imigrācijas politika, Apvienotajam sarakstam - vēlēšanu sistēmas reformas, Vienotībai - cilvēktiesības.

"Mēs uzskatām (un visu laiku esam uzskatījuši), ka Latvijai būtu jāratificē Stambulas konvencija. Un Saeimai būtu jāpieņem Civilās savienības likums. Es uzskatu, ka tas ir anahronisms, ka mēs to neesam darījuši! Kopā ar partiju mēs uzskatām, ka tas būtu jādara. To mēs, protams, atrunāsim līgumā, jo es labi apzinos, ka koalīcijas partneri tam nepiekrīt, bet tad, kad mēs to atbalstīsim Saeimas balsojumos, tad tas nebūtu koalīcijas līguma pārkāpums," komentē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Civilās savienības likums iepriekšējā parlamenta sasaukumā jau bija finiša taisnē. Šonedēļ jaunā Saeima to noraidīja.

"Es neredzu to kā problēmu, jo Satversmes tiesas lēmums ir jāpilda, un Satversmes tiesa lika iedot vienlīdzīgas tiesības. Tiesa nerakstīja, ka vajag atsevišķi likumu un iet kaut kur tālāk, kā to izdarīja Bordāna darba grupa iepriekšējā sasaukumā. Šī Saeima, protams, tas jau ir pamanīts, ir salīdzinoši konservatīva, tāpēc arī daudz no tā, kas līdz šim bijis, tā arī paliks, bet es arī nedomāju, ka šī Saeima arī nebūs pragmātiska," pauž Kučinskis (AS).

"Jaunā Vienotība" vēlējās deklarācijā arī iekļaut mērķi pārdot valsts kapitālsabiedrību akcijas biržā. Piemēram, "Latvijas valsts mežu" un "Latvenergo" kopīgo vēja parku. Tad iedzīvotāji un pensiju fondi varētu ieguldīt nevis ārzemju uzņēmumos, bet Latvijas ekonomikā. Premjera partija uzskata, ka tas atrisinātu arī problēmas ar kapitālsabiedrību pārvaldību.

"Diemžēl mēs šeit atdūrāmies pret tādu sienu, varētu teikt. Es kaut vai atsauktos uz "Latvijas valsts mežu" tehniskās koksnes darījumus. Izskatās ļoti jocīgi, ka nosauc vienu koksnes tipu par tehnisko koksni, kad izbrauc ārā, viņa pēkšņi kļūst par papīrmalku, kura ir būtiski dārgāka. Normāla akcionāru prasība būtu - pagaidiet, kas tas tāds? Šobrīd šie mehānismi nestrādā," saka Ašeradens (JV).

"Mēs esam asi pret, jo mēs uzskatām - mēs varam runāt par dažādām citām valsts kapitālsabiedrībām, bet tās, kas tur valsts pamatresursu, kā piemēram meži, kas ir mūsu pamatresurss, ir pilnībā jābūt valsts īpašumā, pilsoņu īpašumā," tikmēr norāda Saeimas deputāts Didzis Šmits (AS).

Didzis Šmits valdībā būs zemkopības ministrs, viņa atbildībā būs arī skandālos ierautie “Latvijas valsts meži”. Viens no viņa pārstāvētā apvienotā saraksta argumentiem pret biržu ir tas, ka valsts kapitālsabiedrības šobrīd pilda arī sociālas funkcijas, piemēram, dabas aizsardzību liegumos.

Jaunā vienotība gan uzsver, ka sociālajai funkcijai kotēšana biržā netraucēs, tikai padarīs to caurspīdīgāku. Bet aizdomas, ka tādā veidā pie valsts uzņēmumiem tiks uzņēmēji ar aizdomīgu reputāciju, partija noraida. To novērstu norma, ka valstij jāpatur kontrolpakete un ierobežojumi akciju skaitam, ko var iegūt viens akcionārs.

Deklarācija valdības veidošanā ir svarīga, jo ļauj saprast, par kādiem darbiem partijas spēj vienoties un par ko pretrunas pārāk lielas. Tam būtu jāpalīdz valdībai noturēties līdz nākamajām vēlēšanām. Pamatojoties uz šo dokumentu, valdībai būs jānāk klajā ar rīcības plānu, proti, detalizētāku dokumentu ar konkrētiem darbiem, ko tā sev ieplānos.