Gunta Ulmaņa paiešanu malā uzskata par cienīgu rīcību

Gunta Ulmaņa plānotā atkāpšanās no apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētāja amata vērtējama kā cienīga rīcība situācijā, kad politiskajai organizācijai nav izdevies vēlēšanās iegūt cerētos rezultātus.

Tā – pirms šodien gaidāmas apvienības valdes sapulces – Neatkarīgajai atzina gan politologi, gan politiķi.

Šodien apvienība PLL varētu mainīt valdes sastāvu un izraudzīties jaunu kandidatūru priekšsēdētāja amatam, kuru līdz šim ieņēma G. Ulmanis. Pagājušās nedēļas nogalē eksprezidents paziņoja, ka vairs nevēlas pildīt šos pienākumus un viņa vietā būtu jānāk kādam jaunākam, enerģiskākam un ambiciozākam cilvēkam. Lai gan G. Ulmaņa pēctecis vēl nav zināms, politiskajās aizkulisēs runā, ka tas varētu būt PLL Saeimas frakcijas vadītājs, Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns.

Pats E. Zalāns sarunā ar Neatkarīgo gan vēl nesniedza konkrētu atbildi, vai viņš būtu gatavs uzņemties šo amatu. "Manā skatījumā no sākuma apvienībai jāpārvēlē valde un jāizvirza attīstības mērķi, ar kuriem saskaņā arī būtu jāizraugās valdes priekšsēdis. Nezinu, vai būšu gatavs ieņemt šo posteni, taču mans lēmums noteikti nebūs emocionāls, bet gan pragmatisks," skaidroja politiķis. Viņš arī piebilda, ka G. Ulmaņa lēmums neliecinot par saspīlējumu apvienības rindās. "Saeimā esam neliela frakcija, un varu apliecināt, ka mūsu savstarpējās attiecības ir ļoti labas. Visi individuālie viedokļi un domstarpības vienmēr tiek izdiskutētas. Turklāt, tā kā līdz šim neesmu strādājis apvienības valdē, varu kā vērotājs no malas apliecināt – Ulmaņa paiešana malā ir cienīga pozīcija. Ja politiskā organizācija neiegūst vēlēšanās cerētos panākumus, apvienības vadībā ir jānāk citiem līderiem, kuri spēj iedvesmot uz jauniem sasniegumiem," pauda E. Zalāns.

Šim viedoklim piekrīt arī politologs Arnis Kaktiņš: "Nevienam nav noslēpums, ka pirms vēlēšanām apvienībai Par labu Latviju bija ambiciozi plāni, taču rezultāts izrādījās krietni vien sliktāks, nekā cerēts. Ulmaņa aiziešana šādā situācijā ir tikai pareiza, lai gan pieredze liecina, ka ne katrs politiskais līderis Latvijā spēj rīkoties tik cienīgi."

PLL iztērēja vislielāko summu parlamenta mandātu iegūšanai, t.i., apvienības tēriņi bija 128 832 lati par katru no 8 vietām 10. Saeimā. Pēc tik slikta snieguma kuluāros sāka baumot par ārkārtējo apvienības biedru neapmierinātību, kuras ietekme, iespējams, izpaužas tieši šā brīža norisēs. Būvkompānijas Skonto būve lielākais īpašnieks Guntis Rāvis jau paziņojis, ka vairs nevēlas darboties apvienības valdē, turklāt savu darbību šajā organizācijā pārdomā vēl vairāki uzņēmēji, kas valdē deleģēti no kustības ar tādu pašu nosaukumu.

PLL pārstāvis Arno Pjatkins apliecināja, ka pašlaik valdē darbojas 14 locekļi, taču pēc šīsdienas sapulces valdes skaitliskais sastāvs varētu samazināties.