Visi uzrunātie juristi, kuri īpaši specializējušies cilvēktiesību jautājumos, nevēlas pretendēt uz tiesībsarga amatu, jo baidās, ka viņus saistīs ar partijām, kuras izvirzīs amatam.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzskata – tas, ka vairāki uzrunātie tiesībsarga amata kandidāti atsakās kandidēt uz posteni, ir skumjš signāls par uzticību parlamentam. S. Āboltiņa gatava piektdien sasaukt frakciju padomi, lai lemtu par kandidātu pieteikšanas termiņa pagarināšanu, jo maz ticams, ka šodien izdosies panākt kāda potenciālā tiesībsarga amata kandidāta piekrišanu.
"Ja līdz pulksten 17 nebūs neviena priekšlikuma, tad būs jālemj par jaunu kandidātu pieteikšanas termiņu," atzīst S. Āboltiņa. "Ir vairāki iemesli, kāpēc kompetenti juristi nevēlas. Tiklīdz izvirza kāda Saeimas frakcija, tā uzreiz ir politisks zīmogs. Ja būtu īstenojusies iecere, ka pretendentus izvirza prezidents, problēmu nebūtu."
S. Āboltiņa nešaubās, ka neatrisināto situāciju radījusi pati Saeima. Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nepārvēlēšana un krimināltiesību pētnieka Andreja Judina neiecelšana Augstākās tiesas amatā ir labākie piemēri, kādēļ juristiem nav motivācijas pretendēt uz tiesībsarga amatu. "Šie cilvēki nav uzrunāto skaitā, taču jāuzsver arī vēl viens iemesls – zemais tiesībsarga prestižs. Tiesībsargam pēc idejas jāpilda amats ar savu autoritāti, taču atrast tādu cilvēku ir grūti," uzskata Saeimas spīkere.
No iespējas pretendēt uz tiesībsarga amatu atteicās bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Aivars Endziņš, Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede un arī Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors, cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits.
Tiesībsarga amata kandidāti Saeimas deputātiem jāizvirza līdz šodienai. Tagadējā tiesībsarga Romāna Apsīša pilnvaras beigsies 28. februārī, un viņš no atkārtotas iecelšanas ir atteicies.
***
TIESĪBSARGS
Par tiesībsargu var apstiprināt:
Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kas ir sasniedzis 30 gadu vecumu,
ar augstāko izglītību, zināšanām un praktiskā darba pieredzi tiesību aizsardzības jomā, kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam,
ievēlē uz pieciem gadiem,
amatā tas stājas pēc zvēresta (svinīgā solījuma) došanas.