"Savulaik, kad Saeima strādāja pie likuma grozījumiem par pašvaldību deputātu valodas prasmēm, tas tika darīts Valērija Kravcova dēļ, kurš neprata latviešu valodu. Tagad atkal ir jāgroza likums tieši Kravcova dēļ," ir pārliecināts Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
No Saskaņas centra (SC) ievēlētā tautas kalpa valsts valodas nezināšana ir kļuvusi par ieganstu pamatīgām diskusijām, vai Saeima viņam maz ir tiesīga atņemt deputāta mandātu. Saeimas Juridiskā komisija risina jautājumu par nepieciešamību pilnveidot regulējumu, kas nosaka iespēju izslēgt no Saeimas sastāva deputātus ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām.
Saeimas Kārtības rullī jau ir atrunāta šāda kārtība, taču tā neesot pilnīga un parlamentam dod interpretācijas tiesības. "Kārtības ruļļa 18. pants, kas paredz, ka Saeimas deputātu var atbrīvot no amata, ja viņš neprot latviešu valodu, var būt par pamatu, lai atņemtu deputāta mandātu. Saeima ir tiesīga to izdarīt vai arī atturēties no šādas darbības," uzskata G. Kusiņš. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) ierosināja veidot darba grupu, kas strādās pie konkrētas likumprojekta redakcijas.
Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Valērijs Agešins (SC) frakcijas vārdā pauda viedokli, ka tautas ievēlētus pārstāvjus var atsaukt tikai paši Latvijas pilsoņi, piedaloties nākamajās vēlēšanās un izdarot savu izvēli par vai pret kādu sarakstu un kandidātu. "Saeimai, valdībai vai valodas inspekcijai nav tiesību atsaukt tautas ievēlētus deputātus," uzskata V. Agešins.
Pirms vēlēšanām SC pats varētu pārbaudīt deputātu valodas zināšanas. Tam iebilst citas partijas, kuras uzskata, ka katrai partijai nav iespējams rakstīt atsevišķu likumu par valodas pārbaudīšanu. "Latvieši nevar saprast, kā 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Saeimā var būt deputāti, kuri neprot valsts valodu, savukārt krievu valodā runājošajiem tiek uzstādītas augstas valodas prasības, lai strādātu, piemēram, apkalpojošajā jomā, bet parlamentā bez tām, izrādās, var tīri labi iztikt," secina I. Čepāne.
Komisijas deputāts Gundars Daudze (ZZS) sacīja, ka neatkarīgi no tā, kāda būs jaunā procedūra, spēles noteikumus nevajadzētu mainīt un jaunajai kārtībai nevajadzētu attiekties uz pašreizējo Saeimas sasaukumu. Viņam oponēja Dzintars Rasnačs (VL!-TB/LNNK), norādot, ka spēles noteiktumi ir skaidri jau kopš 2002. gada, kad tika noteikts, ka lietu izskatīšana Saeimā notiek valsts valodā. "Jau 1994. gadā Saeimas Kārtības rullī veica grozījumus un 18. pantā iestrādāja iespēju atsaukt no parlamenta deputātu, ja tas nepārvalda valsts valodu augstākajā līmenī. Protams, ir jāprecizē kārtība, mehānisms, kā tas notiks. Un šis jautājums rūp Saeimas vairākumam, izņemot SC, kas balsoja pret tā izskatīšanu, un Par labu Latviju, kas atturējās," teica Dz. Rasnačs. Izstrādājot procedūru, jāņem vērā Saeimas deputāta imunitātes aspekts, kā arī jāparedz tiesas kontroles iespēja pār deputāta izslēgšanas gaitu.