Politiķi nemaina viedokli par tiesībsarga kandidātiem
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vakar pēc abu tiesībsarga amata kandidātu iztaujāšanas nesliecās mainīt savu atbalstu balsojumā par nākamo tiesībsargu. Saskaņas centra (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji turpināja paust atbalstu SC virzītajam Jurim Jansonam, bet Vienotības pārstāvji – pašu virzītajai Anitai Kovaļevskai.
Tomēr deputāti atzīst, ka spēcīgi ir abi kandidāti. Komisijas deputāte Dace Reinika žurnālistiem sacīja, ka ZZS frakcija savu izvēli par labu J. Jansonam izteikusi jau tad, kad viņš pagājušajā nedēļā vēl bija vienīgais tiesībsarga amata kandidāts. Tomēr ZZS frakcija vēl lems, vai uzaicināt A. Kovaļevsku uz sarunu. Taču lēmums par atbalstu J. Jansonam jau esot pieņemts, jo iepriekš neesot bijušas pazīmes, ka bez J. Jansona būs vēl kāds kandidāts, ziņo BNS. Viņa nevēlējās komentēt, vai kādu ZZS deputātu viedokļi varētu nosvērties par labu A. Kovaļevskas kandidatūrai.
Arī SC pārstāvis Boriss Cilevičs atzina, ka SC frakcijas deputāti balsojumā Saeimā atbalstīs J. Jansonu un «nespēlēs nekādas spēlītes»: ja SC reiz ir izvirzījis J. Jansonu, tas automātiski nozīmē atbalstu viņam. B. Cilevičs gan atzina, ka abi tiesībsarga amata kandidāti ir ļoti spēcīgi un viņam esot žēl, ka Vienotība A. Kovaļevsku izvirzījusi pārāk vēlu.
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (Vienotība) pastāstīja, ka sēdē, uzdodot vienādus jautājumus abiem kandidātiem, pārliecinājusies, ka A. Kovaļevskas atbildes jautājumos, kas skar tieši cilvēktiesību jautājumus un jomas aktualitātes, bijušas pilnvērtīgākas nekā J. Jansonam, tāpat viņai šaubas radījusi J. Jansona izpratne par labu pārvaldību.
I. Circene abiem amata kandidātiem uzdevusi jautājumus, ko viņi izprot ar cilvēka pamattiesībām un to, kā tās var ierobežot, uz ko J. Jansons atbildējis, ka tas sīki aprakstīts Satversmes astotajā nodaļā, taču vienas no pamattiesībām ir tiesības uz dzīvību. Savukārt A. Kovaļevska sacījusi, ka vienas no pamattiesībām ir tiesības netikt spīdzinātam un paverdzinātam, savukārt tiesības uz brīvību un dzīvību atsevišķos gadījumos nav uzskatāmas par neierobežojamām. Tālākajā sarunā atklājies, ka J. Jansons nezināja par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atzinumu, ar kuru Latvijai jāmaksā 50 tūkstošu eiro (35 140 latu) kompensācija Aleksandram Jasinskim saistībā ar viņa kurlmēmā dēla nāvi 2005. gadā pēc nonākšanas toreizēja Balvu rajona policijas pārvaldē. J. Jansons solījis ar to iepazīties, turpretī A. Kovaļevska, kā ziņo BNS, atzinusi, ka šis ir vērā ņemams spriedums, ņemot vērā pieļauto pārkāpumu pret personas dzīvību, bet jautājumus raisījusi Valsts policijas Iekšējās drošības biroja izmeklēšana.
Taču A. Kovaļevskas nevainojamo reputāciju neviennozīmīgu padara fakts, ka viņas vārds ir lasāms Sorosa fonda – Latvija finansētajā sabiedriskās politikas centra Providus ziedotāju sarakstā. Centra interneta mājaslapā ziedotāju sarakstā ir norādīts, ka 2007. gadā A. Kovaļevska ir veikusi mērķziedojumu portālam politika.lv. Turpat atrodams arī 10. Saeimas deputātes Rasmas Kārkliņas (Vienotība) vārds.