Saeimas komisija nākamnedēļ lems par sabiedrisko mediju apvienošanu

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 18.oktobrī, lems par sabiedrisko mediju "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" apvienošanu.

Uz sēdi uzaicināti Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" pārstāvji.

NEPLP sagatavotā likumprojekta anotācijā minēts, ka līdz apvienošanai 2024. un 2025.gada laikā nepieciešams veikt virkni darbību reorganizācijas procesa īstenošanai, kam nepieciešami 384 437 eiro, no tiem 301 412 eiro 2024.gadā, bet 83 025 eiro 2025.gadā.

Saskaņā ar NEPLP aprēķiniem 2024.gadā personāla izmaksas "Latvijas Televīzijas", "Latvijas Radio" un NEPLP darbiniekiem par papildu darbu reorganizācijas procesa sagatavošanā un īstenošanā veido 73 012 eiro, reorganizācijas procesa konsultāciju pakalpojums sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanai saskaņā ar veiktajām cenu aptaujām veido 79 255 eiro, personālatlases speciālistu pakalpojumi jaunā sabiedriskā medija piecu valdes locekļu ievēlēšanai veido 42 834 eiro, bet grāmatvedības un lietvedības programmas un datu pārnešana saskaņā ar cenu aptaujām veido 106 311 eiro.

Savukārt 2025.gadā 83 025 eiro apmērā paredzēti atsaukšanas pabalstu izmaksai sešiem esošajiem "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" valdes locekļiem.

Finansējums 2024. un 2025.gadam ir atbalstīts Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdē, un ir iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Jau ziņots, ka SEPLP aicina politiķus turpināt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides, lai tas sāktu strādāt 2025.gada janvārī, kā paredz padomes izstrādātā koncepcija par sabiedrisko mediju - "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" - apvienošanu.

SEPLP sola, ka turpmāk paredzēts palielināt satura daudzveidību, tāpat tiek strādāts pie vienotas atalgojuma politikas darbinieku atalgojuma palielināšanai, kā arī ieplānots finansējums darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanai un jaunu tehnoloģiju nodrošināšanai.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais