Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) pozitīvi novērtē pieeju, ka 2024.gada valsts budžetā kādām nozarēm iezīmēti vēlāk iedalāmi līdzekļi apmaiņā pret reformu piedāvājumu, šodien politiķis sacīja budžeta iesniegšanas Saeimā pasākumā.
Reirs jau iepriekš norādījis, ka Budžeta komisija rūpīgi vērtēs attiecīgo instanču pamatojumu iezīmētās naudas piešķiršanai, un šonedēļ notikušajā Frakciju padomē aicināja arī frakciju vadītājus šo jautājumu skatīšanas laikā piedalīties komisijas sēdēs.
Šajā kontekstā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) kā labu piemēru minēja to, ka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) valdībā īpaši prezentēja, kam iepriekš iezīmētā līdzekļu daļa tiks izlietota.
Vaicāts par nodokļu ieņēmumu prognozēm 2024.gadā, Ašeradens akcentēja, ka Finanšu ministrijas prognozes par ekonomikas pieaugumu, kas reāli sāktos nākamā gada otrajā pusē, sakrīt arī ar starptautiska līmeņa, tajā skaitā Eiropas Komisijas, prognozēm.
Taujāts par deputātu kvotām, Reirs norādīja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) jau paziņojusi, ka to nebūs. Politiķis skaidroja, ka, ja deputāti gribētu finansēt ko papildus, tad būtu arī jānorāda finanšu avoti. Reizē jāņem vērā, ka pieejamā nauda jau iedalīta prioritātēm, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no finanšu ministra Ašeradena saņēma 2024.gada valsts budžeta projektu.
Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Finanšu ministrijas vadības pārstāvji.
Pasniedzot budžeta portfeli Mieriņai, finanšu ministrs Ašeradens kā "ļoti labu" novērtēja Siliņas valdības sagatavoto "drošības un ilgtspējas budžetu" 2024.gadam.
Finanšu ministrs akcentēja, ka "valdība ir turējusi vārdu", piešķirot līdzekļus arī valsts drošībai, kas ir fundamentāla prioritāte, un ilgtspējīgai izaugsmei veselībā un izglītībā.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka parlaments budžetu izskatīs pēc iespējas agrāk un ka 9.novembrī tiks lemts par tā nodošanu skatīšanai komisijās. Mieriņa apliecināja, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības laika prakses šoreiz gan budžets netiks skatīts pa nakti.
Mieriņa norādīja, ka jau pašlaik redzams, ka deputātiem ir arī savi priekšlikumi budžetam.
Kā ziņots, valdība trešdien atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.
Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā