Kariņa speciālie avioreisi: komisija atkārtoti vērtēs bijušā premjera tēriņu pamatotību

Saeimas Pieprasījumu komisijā šodien paredzēts skatīt "Apvienotā saraksta" (AS) atkārtoti uzdotos jautājumus par pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu tēriņiem laikā, kad viņš bija valdības vadītājs.

Komisijas sēde paredzēta plkst.9 Jēkaba ielā 16, 303.telpā.

Kā ziņots, Saeima iepriekš noraidīja AS pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par šo jautājumu.

AS atkārtoti iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentei Siliņai, jo uzskatīja, ka nav saņēmuši atbildes uz daļu no jautājumiem sākotnējā dokumentā.

AS atkārtotajā pieprasījumā prasa par Kariņa lidojumu izmaksām, aviokompāniju nosaukumiem, precīziem lidojumu laikiem (ietverot arī pacelšanās un nosēšanas laikus), lidojumu kodiem, galamērķiem, lidojumu dalībniekiem un citus jautājumus.

Opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS) iepriekš debatēs parlamentā akcentēja, ka nav pieļaujama situācija, ka izpildvaras pārstāvji nesniedz informāciju pēc Saeimas deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Kā ziņots, iepriekš Pieprasījumu komisijas sēdē viens no dokumenta iesniedzējiem, deputāts Smiltēns uzsvēra, ka izpildvaras pārstāvji neesot snieguši atbildes uz vairākiem AS pieprasījumā minētajiem jautājumiem - par pasažieru skaitu katrā reisā, kuri ir bijuši pasažieri, kāds ir bijis ekonomiskais pamatojums, kādi ir precīzie galamērķi, un citiem jautājumiem.

Pats Kariņš piekrīt kritikai par privāto aviopārvadājumu izmantošanu, taču uzsver, ka, tostarp pateicoties tiem, sarežģītas loģistikas apstākļos viņam bijis iespējams maksimāli ātri tikties ar pasaules valstu līderiem un tādējādi stiprināt Latvijas lomu Eiropas Savienībā un NATO, izriet no Kariņa paziņojuma aģentūrai LETA.

Kariņš arī akcentē, ka vienmēr ir iespējams pilnveidot procedūras, šajā gadījumā procedūru, kādā augstākajām valsts amatpersonām ir iespējams izmantot speciālo reisu pakalpojumus, un kāds ir tam atvēlamo līdzekļu apjoms.

"Jāuzsver, ka ārvalstu vizītes pamatā tika rīkotas ar komercreisu palīdzību - kad tie nebija pieejami, to pieejamība bija ierobežota, vai arī nokļūšana līdz galamērķiem bija loģistiski sarežģīta, ņemot vērā uzņemošās puses drošības un protokolāros uzstādījumus, tika izmantoti speciālie reisi," pauda kādreizējais premjers.

Tāpat Kariņš skaidroja, ka valdības vadītāja darbs ir intensīvs, atbildība ir par visas valdības darbu, par premjerministra uzmanību konkurē iekšpolitiski un ārpolitiski jautājumi. Viņš pauda pārliecību, ka Ministru prezidentam ir jāieņem aktīva loma Latvijas ārpolitikas veidošanā.

Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija.

Kariņa speciālo reisu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2021.gadā izlietoti 144 800 eiro, 2022.gadā - 332 717 eiro un 2023.gadā - 136 313 eiro, teikts VK direktora Jāņa Citskovska atbildes vēstulē. Smiltēns norāda, ka attiecīgās summas izlietotas par 18 lidojumiem.

VK vadītājs norāda, ka AS pieprasījumā minētajā laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim Ministru prezidenta vadītā delegācija, dodoties ārvalstu komandējumos, izmantojusi regulāros avioreisus 35 pārlidojumos un 18 speciālo lidojumu pakalpojumus.

Starp speciālo reisu galamērķiem bija arī Beļģija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Polija un Moldova, un pasažieru skaits Kariņa kā premjera laika delegācijā bija no piecām līdz deviņām personām.

Citskovskis savā vēstulē cita starpā skaidro, ka šādi reisi bija nepieciešami, lai arī komplicētas loģistikas apstākļos būtu iespējams vienlaikus apmeklēt gan pasākumus Latvijā, gan pārstāvēt savu valsti ārvalstīs.

No Citskovska vēstules secināms, ka Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai speciālos reisus savulaik izmantojuši arī citi premjerministri.

Siliņa savā atbildē Saeimas Pieprasījumu komisijai cita starpā akcentē Ministru prezidenta lomas ārpolitikā palielināšanos. Nepieciešams veicināt starptautisko atbalstu Latvijas interesēm, kā arī vienlaikus nodrošināt iespēju pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ Latvijā, skaidro valdības vadītāja.