Šlesers: "Dombrovskis ved valsti bezdibenī"

Kā vērtējams valdības darbs, vai var tirgoties ar pilsonību, vai lētās aviokompānijas nosēdīsies Tukumā, vai joprojām ir stiprs divu AŠ tandēms? Par šīm un citām aktualitātēm šī intervija ar LPP/LC priekšsēdētāju un Saeimas deputātu no apvienības Aināru Šleseru.

– Pēc premjera Valda Dombrovska ikgadējās atskaites Saeimai jūs viņu nosaucāt par Kašpirovski, kurš sabiedrību hipnotizē, nomierina, iestāstot, ka valstī viss iet uz augšu. Taču vai tad premjers varētu runāt kā citādi, vai viņam būtu jāšausmina sabiedrība, stāstot par reālo ekonomikas situāciju?

– Paldies premjeram, ka viņš spēj nomierināt tautu. Taču ir viena būtiska lieta – ja cilvēks pārāk daudz lieto nomierinošās tabletes, viņam šķiet, ka visa pasaule ir rožaina, bet tas ir bīstami. Premjers stāsta, ka viss ir labi, valsti viņš izglābis no bankrota, taču kāda ir patiesā aina? Latvija ir aizņēmusies daudzus miljardus latu, un pašlaik pensijas, skolotāju, policistu algas un citi izdevumi tiek segti no kredīta naudas. Jau gada pirmajos mēnešos budžeta deficīts izaudzis vairāk nekā par 90 miljoniem latu. Tālāka fiskālā konsolidācija, noņemot investīciju līdzekļus, palielinot nodokļus, ved valsti bezdibenī. Tūdaļ aprīlī cilvēki sāks saņemt lielos rēķinus par apkuri, par elektrību, jo PVN tiek pacelts. Cilvēki nespēs samaksāt. Arī tie, kas līdz šim ir godīgi maksājuši visus rēķinus, pašlaik vairs nespēj samaksāt. Man šķiet, ka valsts virzīšanās uz nodokļu paaugstināšanu, pasakot, ka tādā veidā pildīsies ieņēmumi, ir nepareizs ceļš. Mēs uzskatām, ka ar nodokļu samazināšanu var palielināt ieņēmumus. Vairāk nekā 40% ekonomikas ir ēnu ekonomika. To cilvēku, kas strādā, bet nemaksā nodokļus, kļūst aizvien vairāk. Ja paskatāmies statistiku, nesen bija 1 030 000 strādājošo, taču pašlaik oficiālie dati rāda, ka Latvijā ir tikai 750 000 strādājošo. No tiem 250 000 ir tie, kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no nodokļu maksātāju naudas. Atlikušais pusmiljons sadalās tā, ka 142 000 saņem minimālo algu zem 200 latiem, pārējie vairāk. Ja valdība, Dombrovskis grib ar nodokļiem vēl vairāk aplikt tos, kas maksā nodokļus, tad mēs tuvojamies bezdibenim.

– Vai pret ēnu ekonomiku jācīnās ar represijām – iedot pistoles Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, lai viņi piedzen nodokļus?

– Ja runājam par ēnu ekonomiku, tā jādala divās daļās. Pret kontrabandu ir jācīnās ar represīvām metodēm. Taču aplokšņu algas ar represīvām metodēm nebūs iespējams iznīdēt. It kā jau var tā cīnīties, taču rezultātu nebūs.

Nodokļi jāsadala divos blokos – vieni ir nodokļi, kas skar mūsu ekonomiku, – tie ir jāsamazina; un vēl ir jāveido nodokļu politika attiecībā pret starptautisko biznesu, piemēram, holdingkompāniju izvietošana tajā vai citā valstī, kurā ir zemā likme, par biznesu, kas tiek realizēts citās valstīs. Šādu politiku realizē Kipra, Lielbritānija, Nīderlande, Šveice un citas Eiropas valstis. Mums arī vajag sagatavot nodokļu paketi un izmainīt nodokļus, lai varam piesaistīt starptautiskās kompānijas. Ideja ir vienkārša – kompānijas peļņu gūst citās valstīs, bet nodokļus samaksā valstij, kurā piereģistrēts holdings. Kāpēc lai tā nebūtu Latvija? Tas ir viens konkrēts piemērs, kā mēs varam palielināt ieņēmumus, – pretēji tam, kas notiek pašlaik.

– Vienotības politiķi teic, ka Šlesers esot amorāls, jo gribot tirgot Latvijas pilsonību...

– Latvija ir nolikta uz ceļiem – esam aizņēmušies daudzus miljardus latu. Vai nav amorāli atstāt šos parādus bērniem un mazbērniem, kuri būs parādu vergi visa mūža garumā? Es uzskatu, ka tas ir amorāli.

Mēs zinām, ka pašlaik pasaulē ir viena liela problēma – nestabilitāte, nedrošība. Latvija atrodas drošā reģionā blakus citām Eiropas Savienības valstīm un blakus Krievijas bagātajam rietumu reģionam. Šeit nav zemestrīču un cunami. Latvija ir mazapdzīvota, mums ir skaista daba – meži, ezeri, jūra. Ideja ir vienkārša – pasaulē ir turīgi cilvēki, kas grib pārcelties uz dzīvi Eiropas Savienībā. Mēs, radot labvēlīgus apstākļus, varētu viņus piesaistīt. Šie turīgie ļaudis varētu veikt vienreizēju ziedojumu Latvijas valstij īpašā fondā, kura mērķis būtu atdot parādus starptautiskajiem aizdevējiem. Daļa šā fonda varētu tikt lietota izglītības attīstībai, investīcijām infrastruktūrā. Mums jāsaka: "Ja jūs esat gatavs ziedot, ja jums ir laba reputācija, ja drošības dienesti jūs uzskata par valstij tīkamu personu, mēs esam gatavi jums par īpašiem nopelniem piešķirt pilsonību." Par īpašiem nopelniem taču jau tagad piešķir pilsonību gan sportistiem, gan uzņēmējiem. Mēs varam pacelt šo latiņu un pateikt: "Viens miljons eiro, un jūs esat šīs valsts pilsonis."

Ko mēs iegūtu vēl papildus šim miljonam? Šie cilvēki izvēlētos Latviju par vietu, kur viņi varētu dzīvot, – tātad viņi gan pirktu mājokli, gan veidotu šeit biznesu. Piemēram, Šveice piesaista bagātus cilvēkus no visas pasaules. Kāpēc Šveice var, bet Latvija nevar? Ja kāds uzskata, ka tas ir amorāli, – piesaistīt turīgus cilvēkus, kuri palīdzētu Latvijai grūtā brīdī, tad man ir jautājums tiem moralizētājiem: "Vai jūs esat par to, lai mūsu bērni un mazbērni paliek parādu jūgā uz visiem laikiem?"

– Vai Valsts prezidentam jābūt Valdim Zatleram vai kādam citam?

– Ja Zatleru atbalstīs valdošā koalīcija, tad domāju, ka gan es, gan Par labu Latviju varētu atdot savas balsis par viņu. Ja jāvērtē Zatlers kā prezidents, jāsaka, viņš ir centies savu iespēju robežās izdarīt to, ko var izdarīt. Laba lieta ir tā, ka viņš ir darbojies attiecību normalizēšanā ar Krieviju, parakstot daudzos abpusējos līgumus. Rietumu virzienā viņam nav sekmējies tik labi kā Vairai Vīķei-Freibergai, taču pārspēt eksprezidenti arī nebūtu iespējams – viņa ar savām daudzo valodu prasmēm un šarmu, protams, panāca vairāk. Ne pārāk atbalstu viņa vēlmi iejaukties dažādos iekšpolitikas jautājumos, jo prezidentam Latvijā ir reprezentatīvas funkcijas.

– Jūs Satversmes tiesā gribat apstrīdēt līdzekļu samazināšanu autoceļu remontiem un būvei. Ko jūs gribat panākt?

– Nepieciešamais parakstu daudzums jau ir savākts, un pieteikums ir iesniegts Satversmes tiesā – Par labu Latviju ir parakstījušies, un Saskaņas centrs mūs atbalsta.

Likums nosaka, ka 80% no degvielas akcīzes nodokļa jānovirza autoceļiem. Šo nodokli katrs autobraucējs samaksā, pērkot ārkārtīgi dārgo degvielu. Viņš ir pārliecināts, ka maksā par to, lai autoceļi tiktu būvēti un remontēti. Taču tā vietā, lai reformētu valsts pārvaldi, lai samazinātu birokrātiju, lai apvienotu, piemēram, privatizācijas aģentūru un nekustamo īpašumu aģentūru, valdība ņem naudu no autoceļiem paredzētajiem līdzekļiem un to notrallina. Autoceļu remonts ir tā nozare, kas var radīt ļoti daudz darba vietu un ātri. Likumā garantētā nauda ir 220 miljoni gadā. Tā vietā valdība ir izņēmusi ārā 140 miljonus no autoceļu fonda un novirzījusi citām vajadzībām – noēdusi. Un tikai 80 miljonus ir atdevusi autoceļu uzturēšanai. 25% no tiem ir paredzēti pašvaldību ceļiem. Tātad pašvaldības visā Latvijā, tajā skaitā Rīgā, saņem nieka 20 miljonus. Ko pašvaldības var izdarīt ar 20 miljoniem, vai jaunie novadi var cerēt uz kaut kādu ceļu sakārtošanu? Ja likums nosaka, ka nauda jāinvestē noteiktā virzienā, ja to garantē likums, tad likums ir jāpilda. Var uzskatīt, ka Dombrovska valdība nozog šo naudu autoceļiem. Mēs vēršamies Satversmes tiesā, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka tiesa atzīs to, ka valdība nepilda likumu, un sodīs valdību tādā veidā, ka valdībai būs šī nauda jāatdod autoceļu uzturēšanai.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"