Prezidenta vēlētāji konspirējas

© nra.lv

Vēl vakar vakarā parlamentāriešiem joprojām bija svārstīgs viedoklis par to, kādu izvēli viņi izdarīs šorīt, vēlot Valsts prezidentu. Daudzi parlamentārieši joprojām nebija izdarījuši izvēli, bet daudzi – nevēlējās savu lēmumu publiskot.

Kuluāros šāds politiskās vides apmulsums tiek skaidrots ar to, ka, iespējams, līdz pat pēdējam brīdim partijas savā starpā vēl nebija panākušas vienošanos par atbalsta cenu vienam, otram vai, iespējams, kādam trešajam kandidātam.

Netiek slēpts, ka prezidenta ievēlēšanas procesā izšķirošās balsis piederēs apvienībai Saskaņas centrs (SC), kura vakar diskutēja par abu kandidātu, t.i., Valda Zatlera un Andra Bērziņa, atbalstīšanas aspektiem. Kreisā spārna deputātu vairākuma simpātijas neieguva neviens no nominantiem, tāpēc SC nolēma katram parlamentārietim ļaut balsot pēc individuāliem ieskatiem. Šāds scenārijs SC frakcijai ir visnotaļ netipisks, jo Saeimas kreisais flangs vēsturiski ir izcēlies ar dzelžainu disciplīnu, jo īpaši tik atbildīgu jautājumu lemšanā. Šis un vēl vairāki aspekti liek domāt, ka lēmums par atbalstu kādam no kandidātiem tiks pieņemts kuluāros pēdējā momentā.

Neoficiāli tiek minēts, ka, pateicoties SC balsīm, augsto amatu tomēr varētu saglabāt V. Zatlers, kura atbalstīšanas cena būs kreiso spēku nonākšana valdībā.

Tikmēr apvienības Vienotība deputāti vēlēšanu priekšvakarā joprojām apgalvoja, ka visi 33 parlamentārieši kā viens balsos par

V. Zatleru. Apvienības pārstāvis Kārlis Šadurskis Neatkarīgajai neslēpa, ka šāds lēmums – jo īpaši pēc V. Zatlera ierosinātās Saeimas atlaišanas – neesot nācis viegli. «Tīri cilvēciski mums katram ir dažādi viedokļi un emocijas, jo Saeima kā institūcija no Zatlera ir saņēmusi smagu sodu, lai gan daudzi deputāti nejūtas to pelnījuši. Taču, esot politikā, ir jāmāk apspiest savas subjektīvās emocijas, lai rīkotos tā, kā ir labāk valstij. Tieši tādēļ mums katram tagad ir jānorij savs rūgtums, lai pieņemtu racionālu lēmumu,» komentēja K. Šadurskis.

Par vienotu frakcijas balsojumu vakar vakarā bija pārliecināti arī nacionālie spēki, kuru līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks Neatkarīgajai apliecināja – V. Zatlers varot rēķināties ar visu septiņu apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputātu balsīm.

Saeimas gaiteņos netiek slēpts, ka politikā – pat vienas partijas ietvaros – nevar pastāvēt simtprocentīga viedokļu vienotība, tādēļ atsevišķas frakcijas tomēr varētu mēģināt kontrolēt savu kolēģu slēgtos balsojumus. Kuluāros spriež, ka politisko virsuzraudzību, iespējams, mēģināšot panākt, pieprasot saviem partijas biedriem nofotografēt balsošanas lapu ar tajā izdarītajiem ierakstiem.

Vienīgais Saeimas deputāts, kurš bauda privilēģiju ne ar vienu nesaskaņot savu viedokli, ir nacionālos spēkus pametušais Visvaldis Lācis, kurš Neatkarīgajai vaļsirdīgi atzina, ka nebalsos ne par vienu no kandidātiem, jo, pēc viņa domām, tik būtiskā balsojumā stratēģija «izvēlēties mazāko no ļaunumiem» neesot pareiza.

Tikmēr ar vienu no negaidītākajiem paziņojumiem vakar nāca klajā apvienības Par labu Latviju (PLL) līderis Ainārs Šlesers, kurš šodien balsos par A. Bērziņu, lai V. Zatleram dotu iespēju veidot pašam savu partiju, ienākt lielajā politikā un ar laiku kļūt par Ministru prezidentu. Lai gan Saeimas nevēlēšanās izdot A. Šleseru kratīšanai bija par iemeslu tam, lai prezidents pasludinātu «cīņu ar oligarhiem» un rosinātu parlamenta pārvēlēšanu, A. Šlesers daiļrunīgi novēlēja, lai V. Zatlera jaunveidotā partija nākamajās vēlēšanās iegūtu Saeimas mandātu vairākumu un realizētu savas ieceres cīņā ar korupciju. Kopumā PLL frakcija vakar nolēma saviem deputātiem ļaut izdarīt individuālas izvēles.