Aizejošie deputāti bruģē ceļu uz nākamo Saeimu
Saeimas namā vakar notikušais Valsts prezidenta vēlēšu process atgādināja vāji iestudētu teātri, kurā daudzas partijas, apzinoties parlamenta pārvēlēšanas neizbēgamību, galvenokārt centās iegūt sabiedrības simpātijas.
Pirms izšķirīgā balsojuma vairākums debatētāju Saeimas tribīni izmantoja, lai paustu uz plašu publiku vērstus emocionālus spriedumus. Klātesošie eksperti un politologi šādu politiķu rīcību vērtēja rezervēti, uzsverot, ka parlamentārieši nenodarbojas ar prezidenta vēlēšanām, bet gan ir sākuši priekšvēlēšanu aģitāciju.
Lielākā daļa no tiem politiķiem, kuri vēlējās teikt publiskas uzrunas, pauda uzslavas V. Zatleram, kamēr A. Bērziņa atbalstītāji savu viedokli izlēma neafišēt. Praktiski visi V. Zatlera aizstāvji pārstāvēja apvienību Vienotība, nekautrējoties savās runās lietot daiļrunīgus uzsaukumus. Deputāte Inguna Rībena (Vienotība) no Saeimas tribīnes V. Zatleru nodēvēja par «debesu dāvanu», savukārt viņas kolēģe Ingrīda Circene atsaucās uz V. Zatlera darbību medicīnas jomā, norādot – Latvijas politika ir kā slimnieks, kuram nepieciešama kvalificēta palīdzība, tādēļ līdzšinējam prezidentam esot jāsniedz iespēja turpināt iesākto terapiju. Tikmēr kādreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis pieminēja V. Zatlera cēlsirdību un aizkustinošo cilvēcīgumu, izrādot cieņu Latvijas karavīriem, kā arī neaizmirsa pieminēt viņa teicamo angļu valodas prasmi. Vienu no visemocionālākajām rīcībām vakar nodemonstrēja Klāvs Olšteins (Vienotība), kurš paziņoja – ja parlaments neļaušot V. Zatleram turpināt darbu, viņš nolikšot savu deputāta mandātu, lai aicinātu tautu mobilizēties kārtējai «dziesmotajai revolūcijai».
Jau vakar vakarā, kad pēc Saeimas lēmuma prezidenta amatā tomēr apstiprināja A. Bērziņu, K. Olšteins Neatkarīgajai apliecināja, ka viņš tik tiešām jau ir uzrakstījis atlūgumu un tuvākajās nedēļās pārtrauks darbu parlamentā.
Pēc daudzām runām Saeimas plenārsēžu zālē atskanēja arī tādi saukļi kā «Dievs, svētī Latviju!», kā arī aplausi, kas nenorima arī tad, kad deputāti pa vienam gāja pie vēlēšanu urnām.
Tikmēr tie retie debatētāji, kuri devās tribīnē, lai argumentētu izvēli par labu A. Bērziņam, neslēpa savu vilšanos par to, ka V. Zatlers sācis cīņu ar oligarhiem tikai īsi pirms savu pilnvaru beigām. Tas liekot domāt par šādas rīcības savtīgiem iemesliem. Saskaņas centra pārstāvis Sergejs Mirskis atgādināja, ka V. Zatleram bijusi iespēja atlaist Saeimu jau pēc janvāra notikumiem, kad tika sisti Saeimas nama logi, taču visus četrus gadus viņš esot bijis mēreni pasīvs, izlemjot spert radikālus soļus tikai tad, kad kļuvis skaidrs, ka balsojumā par nākamo valsts vadītāju viņš varētu neiegūt nepieciešamo deputātu atbalstu.
Arī pats balsošanas process izvērtās ļoti emocionāls: neiztika pat bez skopām deputātu asarām un pārspīlētas atklātības, kad daži parlamentārieši ar mobilajiem telefoniem tomēr fotografēja savus vēlēšanu biļetenus.
Vēlēšanu procesu vērojošie mediji un eksperti politiķu emocionālo uzvedību gan uztvēra ar skepsi, atzīstot, ka viss notiekošais atgādinot kapu svētkus, kuros tiekot runāts vai nu kaut kas labs, vai nekas. Politologiem deputātu uzrunas arī likušas meklēt paralēles ar tādām valstīm kā Baltkrievija vai Krievija, kurās valda izteikts līdera kults. Tāpat ekspertu pārmetumus izpelnījās tas, ka, lai arī V. Zatlers ir rosinājis atlaist parlamentu un visas tajā strādājošās partijas, apvienības Vienotība deputātu uzrunās bija saklausāma strikta distancēšanās no pārējā parlamenta, ar pretenziju neattiecināt uz sevi tos pārmetumus, kurus V. Zatlers ir izteicis 10. Saeimai.