Kaislības ap prezidenta ievēlēšanu nerimst

Politiskajā vidē joprojām nerimst kaislības ap pagājušajā nedēļā notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar nelielu pārsvaru uzvaru guva Andris Bērziņš.

Bažījas par vienošanos

Viens no kuluāros visplašāk apspriestajiem jautājumiem ir televīzijas kanālā TV3 demonstrētais sižets, kurā redzams, kā A. Bērziņš sarunājas ar savas frakcijas biedru Aivaru Dronku (ZZS), it kā apspriežot konkrētu deputātu balsojumus. Vienam no operatoriem Valsts prezidenta vēlēšanu dienā bija izdevies nofilmēt sižetu, kurā redzams: A. Dronka uz A. Bērziņa jautājumu: «Kā tad tie Saskaņas puikas?» atbildēja: «Normāli.» Tālāk sekoja A. Bērziņa jautājums: «Kā tad Rasnačs?» Mediji ir izteikuši bažas, ka abi politiķi runājuši par Saskaņas centra (SC) un nacionālo spēku pārstāvja Dzintara Rasnača balsojumu, kas savukārt radīja aizdomas par iespējamu balsu pirkšanu vai kādu slēptu vienošanos.

Sarunā ar Neatkarīgo A. Dronka kategoriski uzsvēra: TV3 sižets ir melīgs, tāpēc viņš apsverot iespēju vērsties Satversmes aizsardzības birojā, lai noskaidrotu, kādos nolūkos šī nomelnošana izvērsta. «TV3 nofilmēja ne jau tikai šo vienu frāzi, bet visu mūsu sarunu, kuras kontekstā ir labi saprotama dialoga būtība. Kāpēc netika parādīts viss ieraksts?» jautā deputāts. «Viegli var pārbaudīt, ka A. Bērziņš īsi pirms balsojuma bija pametis plenārsēžu zāli, bet šajā laikā tribīnē kāpa un debatēs piedalījās gan vairāki Saskaņas centra politiķi, gan Dzintars Rasnačs. Kad Andris Bērziņš atgriezās zālē, viņš man vaicāja par debašu noskaņu,» nofilmēto sižetu komentēja A. Dronka.

Izmeklē pats

Šo versiju Neatkarīgajai apliecināja arī Dz. Rasnačs, kuru mediju izteiktās aizdomas esot dziļi aizvainojušas. «Biju spiests veikt pats savu izmeklēšanu. Pārlūkojot plenārsēdes stenogrammas, konstatēju, ka aizvadītajā ceturtdienā laikā starp pulksten desmitiem un desmitiem trīsdesmit Saeimas tribīnē kāpa deputāti Sergejs Mirskis, Valērijs Agešins, tad es un Jānis Ādamsons. Šajā laikā Andris Bērziņs neatradās zālē, tāpēc ir loģiski, ja viņš kolēģim vēlāk lūdza viedokli par debatēm,» klāstīja Dz. Rasnačs.

Arī Dz. Rasnača kolēģis no nacionālās apvienības Raivis Dzintars neslēpa sarūgtinājumu, ka aizdomas par pirktu balsojumu tiek izteiktas tieši tam deputātam, kurš bijis viens no atklātākajiem Valda Zatlera aizstāvjiem: «Ja izrādītos, ka kāds no mūsu deputātiem publiski solīja vienu, bet vēlāk nobalsoja pretēji, tad tādam cilvēkam nebūtu vietas nacionālajā apvienībā. Taču, runājot par Rasnaču, es nekad neesmu jutis ne mazākās aizdomas par viņa saistību ar oligarhu partijām. Rasnačs bija viens no pirmajiem, kurš centās mūsu frakciju pārliecināt par nepieciešamību ievēlēt Valdi Zatleru.»

Apvainojas

Citas kaislības, kas joprojām virmo politiskajā vidē, saistītas ar attiecībām starp abiem koalīcijas partneriem, t. i., apvienību Vienotība un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Lai gan pēc V. Zatlera nepārvēlēšanas Vienotība neslēpa vilšanos, ceturtdienas vakarā apvienība tomēr apliecināja, ka ZZS virzītā kandidāta uzvara nekļūs par iemeslu koalīcijas iziršanai. Dažas stundas vēlāk Vienotība nāca klajā ar publisku paziņojumu: Saeimas deputātu vairākuma balsojums Valsts prezidenta vēlēšanās ir pierādījis, ka parlaments atrodas oligarhu varā. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzina: dzirdēt šādus pārmetumus no sadarbības partneriem neesot patīkami, taču «cīņa ar oligarhiem nav nekas jauns, un tā tiek piesaukta pirms katrām vēlēšanām. Šī kārts vienmēr bijusi izdevīga, lai sabiedrībai apliecinātu savu pretnostatīšanos tiem tur, sliktajiem. Savulaik ar šo karogu politikā iesoļoja Einars Repše, taču drīz vien viņam nebija nekādu problēmu sabloķēties ar Aināra Šlesera vadīto Latvijas Pirmo partiju». «Turklāt apvainošanās ir mazu bērnu sindroms. Desmit gadu strādājot Saeimā, esmu konstatējis, ka tas, ko daudzi politiķi saka publiski, un tas, ko viņi runā kuluāros, ir diametrāli pretēji.