Tuvojoties iespējamām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, politiskajā vidē aktualizējas diskusija par to, vai tā dēvēto nacionāli noskaņoto partiju savstarpējie kašķi tradicionāli latviskajiem vēlētājiem neradīs vēlmi veikt protesta balsojumu, ar savām balsīm atbalstot kreisā spārna politiķus, kuru reputācija – vismaz formāli – nav aptraipīta ar lieliem skandāliem.
To, ka Valda Zatlera rosinājums atlaist Saeimu radījis apmulsumu ne vien politiskajā vidē, bet arī vēlētājos, apliecina arī socioloģiskās aptaujas. Pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījumā konstatēts, ka 52% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalstītu Saskaņas centra (SC) iekļaušanu valdībā. Tikmēr portāla nra.lv veiktā aptauja liecina par diametrāli pretēju sabiedrības noskaņu.
Socioloģisko aptauju kompānijas Latvijas fakti vadītājs, politologs Aigars Freimanis Neatkarīgajai norāda: jau aptuveni kopš 2005. gada latviešu vēlētāji arvien atklātāk pauž neapmierinātību ar to politisko tirgu, kurā iesaistījušās latviskās partijas. «Daudzi latvieši sarunās apgalvo – viss, man pietiek, es labāk nobalsošu par krieviem! Tā ir savdabīga protesta forma, kad latvisko partiju vēlētāji, konstatējuši savu bezspēcību ietekmēt politiskos procesus, aiz niknuma piedraud ar emocionālu balsojumu. Taču praksē šie draudi tiek īstenoti daudz retāk, nekā solīts,» uzsvēra eksperts. A. Freimanis arī akcentēja, ka neviena no šobrīd lielajā politikā esošajām partijām nevar lepoties ar spožu reputāciju, bet viens no galvenajiem SC trumpjiem esot atrašanās mūžīgajā opozīcijā. «Jā, Saskaņas centram tik tiešām ir tīri papīri, taču šī partija – tikpat lielā mērā kā visas pārējās – ir bijusi iesaistīta politiskajā tirgū un viņu reputācija ir nevainojama tikai formāli. Nevienam taču nav noslēpums, ka jau ilgāku laiku visi svarīgākie balsojumi Saeimā bijuši atkarīgi tieši no Saskaņas centra slēptā atbalsta,» rezumēja A. Freimanis.
Arī politologs Filips Rajevskis piekrita tam, ka latviskā elektorāta solījumi balsot par kreisajiem spēkiem daudz biežāk paliek tikai draudu līmenī. F. Rajevskis arī prognozēja, ka pēc rudenī gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām SC visticamāk neizdosies iegūt vairāk mandātu Saeimā, nekā tas ir šobrīd (10. Saeimā SC pārstāv 29 deputāti). «Saskaņas centra starts vēlēšanās būs atkarīgs no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, ja lielajā politikā atgriezīsies PCTVL un, iespējams, arī ekstrēmi noskaņotais Vladimirs Lindermans, tad šie spēki, nenoliedzami, Saskaņas centram atņems daļu vēlētāju. Otrkārt, elektorātu varētu ietekmēt Saskaņas centra oponentu, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšvēlēšanu aktivitātes. Ja tās būs agresīvas un balstīsies lozungā krievi nāk!, tas, iespējams, daļu latviešu nobiedēs un viņi nenobalsos par Saskaņas centru,» prognozēja politologs.
Tiesa, VL!-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai apliecināja, ka nacionālie spēki negrasoties nevienu biedēt ar «ļaunajiem krieviem». «Domāju, sabiedrība arī bez mūsu palīdzības ļoti labi saprot, ka Saskaņas centra ārējais tēls, kas mērķtiecīgi tiek veidots kā mēreni lojāls Latvijai, neatbilst šīs partijas patiesajai būtībai, tāpēc tās nonākšana pie varas neizbēgami būs saistīta ar būtiskām ģeopolitiskām ietekmēm no Austrumiem,» klāstīja politiķis. Viņš arī analizēja, ka pēdējos gados SC ir mērķtiecīgi strādājis «ar latvisko auditoriju, taču nevis lai iegūtu tās balsis, bet gan lai radītu pieņemamu tēlu». «Saskaņas centrs nemaz negaida, ka par viņiem balsos latvieši, tas vēlas, lai viņus uztver kā puslīdz ciešamus partnerus, lai tad, kad pienāks īstais brīdis, sabiedrība neprotestētu pret Saskaņas centra nonākšanu valdībā,» klāstīja R. Dzintars.