Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē būs pirmā šāda veida balsošana, kuru provocējusi sabiedrības neapmierinātība ar Latvijas politiskās vides morāli.
Tomēr politiķi, šķiet, negrasās mainīt līdzšinējos tikumus, tostarp, īsi pirms vēlēšanām formāli mainot izkārtnes, sākot staigāšanu no vienas partijas uz citu, kā arī veidojot jaunas organizācijas.
Vēsture var atkārtoties
Vairākums politologu atzīst, ka jau kopš 6. Saeimas Latvijas vēlētāji, neapmierināti ar iepriekšējo deputātu veikumu, ir gatavi balsot par jaunveidotām organizācijām, lai gan tās vēl nav sevi pierādījušas. Sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia aptauja liecina, ka līdzīga situācija varētu veidoties arī šogad: 38% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju būtu gatavi balsot par jaunu politisko spēku. Tostarp 13% noteikti balsotu par jaunu politisko spēku, bet 25% drīzāk izdarītu šādu izvēli. 46% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuriem ir Latvijas pilsonība, rudenī gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās nebalsotu par jaunu politisko spēku.
Kompānijas Latvijas fakti vadītājs, politologs Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo atgādināja: «6. Saeimā kā jauns spēks ienāca Joahima Zīgerista partija, kas ieguva lielu vēlētāju atbalstu, lai gan tās vēstījums bija gana populistisks. 7. Saeimas vēlēšanās sevi pieteica Tautas partija, bet 8. Saeimā ar milzīgām ambīcijām uz politiskās skatuves uznāca Jaunais laiks.»
Ar vienu līderi nepietiek
Raksturojot šā brīža situāciju, eksperti ir vienisprātis, ka politiskajā vidē valda personību deficīts, tāpēc jaunu organizāciju veidošana vairs nav tik viegla. Gan politologs Filips Rajevskis, gan A. Freimanis akcentēja, ka jaunas partijas izveidošana nav iedomājama bez vismaz piecām septiņām lokomotīvēm, kurām jābūt sabiedrībā pazīstamām personībām ar labu reputāciju un kompetenci. «Tie laiki, kad partija – kā to izdarīja Jaunais laiks – iegāja politikā praktiski ar vienu līderi, proti, Einaru Repši priekšgalā, ir beigušies,» akcentēja A. Freimanis, uzsverot, ka mūsdienu vēlētājam vairs nepietiek ar līdera kultu, kuru nepapildina spēcīga reālo darītāju komanda. Piekrītot šādam apgalvojumam, F. Rajevskis papildināja: «Mainījusies arī pati vēlēšanu sistēma, un viens līderis vairs nevar startēt visos piecos vēlēšanu apgabalos. Tas nozīmē, ka katram jaunam spēkam nepieciešami vismaz pieci atpazīstami līderi.»
Politika kļūst nepievilcīga
Tādējādi, vērtējot līdzšinējā Valsts prezidenta Valda Zatlera izredzes dažus mēnešus pirms vēlēšanām no nulles izveidot spēcīgu, jaunu partiju, abi eksperti bija visnotaļ skeptiski. «Kļūst arvien skaidrāk redzams, ka nedz Inguna Sudraba, nedz Elīna Egle, nedz Jānis Maizītis, kuru vārdi tika minēti jaunā spēka kontekstā, pagaidām nav gatavi spert šo soli,» norādīja A. Freimanis. F. Rajevskis piebilda, ka Latvijas politiskā vide gadu gaitā kļuvusi arvien nestabilāka un nepievilcīgāka, tāpēc arvien mazāk cilvēku ir gatavi ziedot savu profesionālo karjeru un labo reputāciju, lai bez jebkādām garantijām iesaistītos apšaubāmos projektos. «Neizskatās, ka Zatlers spēs izveidot savu partiju no radikāli jauniem cilvēkiem,» viedokli pauda F. Rajevskis, savukārt A. Freimanis secināja, ka «Latvijā vairs nav atlicis daudz spēcīgu cilvēku, kurus interesētu politika, un šādos apstākļos vienīgā Zatlera iespēja būtu veidot savu organizāciju uz citu partiju resursu bāzes».
Ka tieši šāds scenārijs varētu izrādīties visnotaļ reāls, apliecina arī virkne politiskās vides norišu. Kā iespējamie pārbēdzēji pie V. Zatlera jau minēti Vienotības pārstāvji Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis, kuri vakar ir izstājušies no JL un apvienības Vienotība. Tāpat tiek runāts: ja Tautas partija izlems pašlikvidēties, daļa tās pieredzējušo politiķu varētu meklēt siltāku vietu kādas citas organizācijas vēlēšanu sarakstā. Iespējams, papildinājumu savai komandai V. Zatlers varētu sagaidīt arī no Pilsoniskās savienības rindām, kurās pēc pēdējā kongresa vērojama zināma nestabilitāte.