Labējā koalīcija vēl nav pašsaprotama

© f64

Ārkārtas vēlēšanu uzvarētāja lauri pienākas partijai Saskaņas centrs (SC), tomēr koalīcijas veidošanas iniciatīvu šobrīd uzņēmusies Zatlera Reformu partija, kas guvusi otro labāko rezultātu.

Lai gan pēc vakar notikušajām konsultācijām starp labējā bloka spēkiem varētu šķist, ka nākamās koalīcijas aprises sāk palēnām iezīmēties, tomēr kuluāros runā par vismaz trim iespējamajiem Saeimas vairākuma modeļiem.

Vakar uz tikšanos ar Zatlera Reformu partiju (ZRP) devās Vienotības, kā arī Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!–TB/LNNK) politiķi. Neraugoties uz virspusējo saticību, kas pašlaik valda starp trim latviskā flanga partijām, praksē var izrādīties, ka izveidot labējo valdību nemaz nav tik vienkārši. Tam par iemeslu varētu būt ZRP lielās ambīcijas, arī domstarpības par piemērotāko kandidātu Ministru prezidenta amatam.

Tāpat atklāts paliek jautājums par nacionālās apvienības iesaisti valdībā, jo pirms gada, kad šī tēma tika aizskarta pirmo reizi, gan Krievija, gan atsevišķas rietumvalstis neoficiāli izteica bažas par kaitējumu Latvijas reputācijai, tik radikāliem spēkiem nonākot valdībā.

Līdz ar to vakar notikušās ZRP, VL!– TB/LNNK un Vienotības sarunas beidzās ar formālu daudzpunkti. Politiķi aprobežojās ar sen zināmām pieklājības frāzēm: Vienotība un ZRP esot ideoloģiski vistuvākie spēki un neredz šķēršļus sadarbībai. Tomēr ZRP pārstāvji uzsvēra, ka nekalkulēs koalīcijas modeļus, pirms nebūs pabeigtas sarunas ar citām partijām.

Tikmer kuluāros tiek spriests, ka Vienotība, kas pēc ārkārtas vēlēšanām zaudēs 13 Saeimas deputātu vietas, šo sakāvi uztver rezervēti, ar gandarījumu nododot koalīcijas veidošanas grožus ZRP rokās. Tagad tieši jaunpienācējiem būs jāizšķiras par to, vai turpmākos trīs gadus Latviju vadīs kreisie spēki vai tomēr labējo partiju bloks. Tā kā ZRP un SC abiem kopā parlamentā būs tikai 53 mandāti, šādas koalīcijas izveide būtu visnotaļ riskanta, jo jau tagad tiek lēsts – nepieredzējušajiem deputātiem saņemot jaunus, vilinošākus piedāvājumus no citām partijām, ZRP Saeima frakcija jau drīz vien varētu sākt šķelties. Tāpat alianse ar SC varētu kaitēt ZRP reputācijai, jo iepriekš šī partija solīja primāri mēģināt vienoties ar labējo flangu, un būtu visnotaļ grūti rast skaidrojumu, kādēļ ZRP par labāku partneri tomēr uzskata kreisos spēkus.

Tikmēr SC pagaidām ietur pauzi. Būdama vēlēšanu uzvarētāja, šī partija tomēr necenšas uzņemties iniciatīvu koalīcijas veidošanas sarunās, lai gan tradicionāli šo procesu vada tieši tas spēks, kurš ieguvis vislielāko vēlētāju atbalstu. Līdz ar to, lai gan ZRP ar potenciālajiem sadarbības partneriem tikās jau vakar, SC sola sarunas sākt tikai šodien. Šādai stratēģiskai paiešanai malā ir vairāki iemesli. Kuluāros runā, ka SC apzināti daudz labprātāk varētu gribēt palikt opozīcijā nekā uzņemties grūtos varas partijas pienākumus. Prakse liecina, ka, iegūstot lielu vietu skaitu parlamentā, taču neuzņemoties nekādu lomu valsts vadīšanā, partijai paveras plašas demagoģijas iespējas, kas vienmēr noved pie popularitātes kāpuma. Tieši šādu stratēģiju SC īstenoja gan 9., gan 10. Saeimas laikā, ar katru gadu iegūstot arvien lielāku atbalstītāju skaitu. Citi neoficiāli avoti vēsta, ka šoreiz SC tomēr vēlas strādāt valdībā, tādēļ jau vēlēšanu naktī šī partija sāka aktīvas kuluāru sarunas ar potenciālajiem partneriem. Viens no iespējamajiem modeļiem, kas ļautu vienlaikus gan SC nonākt pozīcijā, gan ZRP izvairīties no pārmetumiem par labējo spēku uzmešanu, būtu triju partiju koalīcija ZRP, SC un Vienotības sastāvā. Šādai plašai savienībai būtu vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tā tiktu uzturēta ar 73 balsīm parlamentā, nodrošinot valdības stabilitāti Otrkārt, starptautiskajā arēnā šāds modelis apliecinātu, ka Latvijas politiskā vide gatava kļūt par multikulturālu kopu, kas vairs neakcentē atšķirības starp latviešiem un krievvalodīgajiem. To, ka SC tomēr vēlas nonākt pie varas, apliecina arī pēkšņais Rīgas mēra, SC līdera Nila Ušakova paziņojums vēlēšanu nakts priekšvakarā par okupācijas fakta atzīšanu, lai gan iepriekš šī tēma SC radīja neērtu minstināšanos. Jāatgādina, ka Vienotība savulaik postulēja: tā sadarbosies vienīgi ar tiem spēkiem, kas atzīs Latvijas okupācijas faktu.

Latvijā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Svarīgākais