Vai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki jānosaka par svētku dienu?
Ingmārs LĪDAKA (ZZS):
– Galvenais šķērslis tam, lai pareizticīgo Ziemassvētkus noteiktu par svētku dienu, ir emocionālā nacionālā piekrāsa, kas vienmēr parādās Saeimas debatēs par attiecīgajām izmaiņām likumdošanā. Lai gan pareizticīgie neapšaubāmi nav tikai krievvalodīgie, bet arī daudzi latvieši, tomēr šis jautājums neizbēgami vienmēr ievirzās etniskajā plāksnē. Līdz ar to ekonomiskais arguments par papildu brīvdienas augstajām izmaksām, lai gan ir būtisks, tomēr nav svarīgākais arguments pret šo iniciatīvu. Pareizticīgo svētkus varēsim oficiāli atzīt tikai tad, kad Latvijā beidzot iestāsies saticība starp krievu un latviešu kopienām, bet tas savukārt varētu notikt ne agrāk kā pēc četriem pieciem gadiem. Turklāt jāņem vērā arī arguments, ka Latvijā ir daudz jūdaistu, arvien vairāk parādās arī musulmaņi. Vai būsim gatavi piešķirt oficiālu statusu visu ticību svētkiem?
Atis LEJIŅŠ (Vienotība):
– Es balsoju pret šo ieceri, jo nevar abstrahēties no fona, kādā šī diskusija notiek. Ja Saskaņas centrs nebūtu tik agresīva krievvalodīgo partija, ja nebūtu referenduma, ja pareizticīgo Ziemassvētku jautājumam netiktu piešķirta etniska nokrāsa, tad es varētu par šo ieceri spriest citādi. Taču fons ir tik spēcīgs, ka citādi nevarēju balsot.
Andrejs KLEMENTJEVS (Saskaņas centrs):
– Aprēķini liecina, ka Latvijā ir aptuveni 500 tūkstoši pareizticīgo un vecticībnieku, turklāt daudzi no viņiem ir ne tikai krievvalodīgie, bet arī latvieši. Domāju, valstij beidzot būtu jāizrāda šiem cilvēkiem cieņa, jo tā ir ceturtā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem. Svarīgākais ir noņemt šim jautājumam nacionālo nokrāsu, un, ja tas izdotos, tad tuvāko piecu septiņu gadu laikā mēs varētu panākt šā datuma atzīšanu par svētku dienu. Diskusija Saeimā norit jau desmit un pat vairāk gadu, un uzskatu, ka esam pavisam tuvu mērķim. Priekšvēlēšanu laikā grozījumi likumā Par svētku un atceres dienām pat tika atbalstīti otrajā lasījumā, jo latviskās partijas vēlējās uzrunāt arī sev neraksturīgos vēlētājus. Tāpat liels sasniegums ir tas, ka pareizticīgo Ziemassvētkos sabiedrību uzrunā Valsts prezidents un metropolīts. Vienīgais arguments pret šo ieceri, ko joprojām piesauc valdība, ir liekas brīvdienas pārāk dārgās izmaksas, ko valsts nevarot atļauties. Taču uz pārējo Eiropas valstu fona Latvijā ir ļoti maz brīvdienu, tāpēc ieguvēji no šāda lēmuma būtu visi, gan tie, kuri svin pareizticīgo Ziemassvētkus, gan tie, kuri nesvin un varētu šo dienu vienkārši pavadīt kopā ar ģimeni.