Ar šādu iniciatīvu klajā nācis Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Dāvis Stalts, kurš idejai guvis arī kolēģa Jura Viļuma (Zatlera Reformu partija) atbalstu.
“Lībieši, latgalieši un suiti pēc būtības ir ļoti dažādi, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgi Latvijas unikālās identitātes saglabāšanai un tālākai veidošanai. Šo kultūru pārstāvjiem nav citas etniskās dzimtenes, kā vien Latvija, tāpēc nav pieļaujams, ka Latvijas Republikas Saeimā šīm identitātēm nav pienācīgas protekcijas minimums apakškomisijas līmenī. Latvijas likumdošana ir jāsakārto, lai uz priekšu tiktu nodrošināts sistemātisks atbalsts, nevis tikai atsevišķu entuziastu izstrādāti ierosinājumi, kuri arī visbiežāk paliek ierosinājumu līmenī. Priekš lībiešu tautas šis ir izšķirošs brīdis. Negribu būt līdzvainīgs lībiešu valodas neatgriezeniskā izzušanā, ja vēl iespējams to glābt ,” uzskata Stalts.
Lai lībieši kā Latvijas otrā pamattauta – nu jau Eiropas mazākā tauta – varētu saglabāt savas valodas un kultūras dzīvotspēju, lai latgaliešu (Latgales latviešu) vēsturiski izveidojusies, rakstos un literatūrā lietotā normētā otrā latviešu valodas tradīcija – latgaliešu rakstu valoda – pastāvētu gan skolu programmās, gan publiskā telpā un likumdošanā, lai suitu jautājums nepaliktu tikai UNESCO rūpe – ir jāveic reāli darbi šo reģionālo identitāšu saglabāšanai, attīstībai un popularizēšanai.
“Pēdējā laikā īpaši aktualizējies Latgales reģiona jautājums: pie ekonomisko ideju apkopošanas ķēries ministrs Edmunds Sprūdžs (VARAM), Kultūras ministrija Ineses Laizānes vadībā izveidojusi darba grupu un plāno rīkot vienas dienas konferenci maijā, Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā integrācijas programmā ir paredzēti vairāki labi latgaliešiem veltīti projekti, bet ir nepieciešams to visu nostiprināt likumdošanā, lai latgaliešu nākotne nebūtu atkarīga tikai no atsevišķu ministru labvēlības un pirms katrām vēlēšanām atkal netiktu cilātas absurdās teorijas par latgaliešu „pretvalstisko separātismu”. Jo ilgāk šis jautājums nav sakārtots, jo vairāk tas var kaitēt Latvijas valstij, atkal un atkal kļūstot par dažādu politisko spēku spekulācijas objektu. Saeimas deputātiem beidzot jārīkojas, jāuzņemas atbildība un šī neatrisinātā situācija, kas velkas vēl no valsts dibināšanas pirmsākumiem ir jāsakārto,” saka ZRP deputāts Juris Viļums.
Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls, kurš pārstāv suitus savukārt papildina Viļuma teikto:
“Kā Latvijas pilsonis un patriots es patiešām ceru, ka beidzot pienāks tāds laiks, kad mūsu valsts lokālās kultūras dažādās identitātes valdības un Saeimas līmenī tiks uztvertas nevis kā drauds, bet gan kā nacionālā bagātība. Kad arī Latvijā valsts vara dažādību uztvers nevis kā trūkumu, bet gan kā atbalstāmu un saglabājamu priekšrocību, kā tas jau šodien ir vērojams Igaunijā. Kā suiti, latgalieši un līvi mēs visi esam daļa no Latvijas. Mums nav citu māju kā vien mūsu valsts. Mēs visi esam apdraudēti no dažādām ietekmēm. Tai skaitā no Latvijas valsts līdzšinējās vienaldzīgās politikas. Pieņemu, ka tieši ar šīs politikas mainīšanu būtu jāsāk lai saglabātu Latviju nevis vienveidīgi pelēku, bet gan daudzveidīgi krāšņu arī nākamajām paaudzēm.”
Lai arī ieceri atbalsta gan Nacionālā apvienība, gan Zatlera Reformu partija, Vienotības dažu deputātu attieksme nav līdz galam saprotama. “Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķa kungs izteica viedokli, ka ir viennozīmīgi pret šādas apakškomisijas izveidi, taču nevēlējās tālāk diskutēt vien paužot gatavību no Saeimas tribīnes norādīt, ka tā vajadzīga tikai algu piemaksām iespējamiem vadītājiem. Šo un visus citus argumentus, kas vērsti pret šīs apakškomisijas veidošanu no Zaķa kunga puses uzskatu par nepamatotiem un pirmdienas koalīcijas padomes sēdē esmu gatavs atspēkot,” uzsver Dāvis Stalts, kurš ir ne vien Saeimas deputāts, bet arī vēsturiski lielākās lībiešu NVO – Līvu Savienības vadītājs.