Ģimenes ārsti prasīs veselības ministres demisiju

© F64 Photo Agency

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ar balsu vairākumu šodien nolēma prasīt veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) demisiju.

No asociācijas pilnsapulces 418 dalībniekiem, par šādu lēmumu nobalsoja 385 asociācijas biedri. Par ģimenes ārstu iespējamo rīcību gan notika karstas debates un bija ģimenes ārsti, kuri norādīja, ka ministra demisija neko neatrisinās, tāpat kā līgumu neparakstīšana ar valsti par pakalpojumu sniegšanu.

Demisijas pieprasījuma iemesli tiks noformulēti vēstulē Ministru prezidentam, taču ir skaidrs, ka par demisijas pieprasījumu izlemts pēc Veselības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas regulē veselības aprūpes finansēšanas kārtību.

Asociācijas vadītājs Pauls Princis klātesošos ģimenes ārstus informēja par Veselības ministrijas plānotajiem noteikumiem, kurus tā nodēvējusi kā kvalitātes prasības, no kā ieguvēji būs pacienti.

Piemēram, viena no prasībām jau no nākamā gada būs sekojoša: ja pie pacienta būs atbraukusi ātrā palīdzība, bet viņš netiks ievietots slimnīcā, ģimenes ārsta pienākums turpmāko 24 stundu laikā būs noskaidrot, kas ar šo pacientu noticis vai notiek. "Neatliekamā palīdzība mums pateiks vārdu, uzvārdu un mums būs jāmeklē, kur šis pacients ir. Kā mums paskaidroja, tad nekādu adresi, no kurienes pacients paņemts vai kur apmeklēts, mums nedos, jo tā ir konfidenciāla informācija, kā arī viņa tālruņa numurs. Ja ģimenes ārsts nevarēs sazvanīt šo cilvēku, būs jādodas pie viņa uz mājām vai arī to darīs māsa un jāmeklē tur. Par šādu vizīti ģimenes ārstam nemaksās. Jautājums, kurš tad maksās?" vaicā P. Princis. Ģimenes ārsti te saredz problēmu, jo cilvēki būs vēl ieinteresētāki saukt ātro palīdzību, jo zinās, ka nākamajā dienā noteikti atnāks arī ģimenes ārsts. Šāda funkcija ģimenes ārstam tiks uzlikta papildus jau pie visiem esošajiem pienākumiem, un tas ir tikai viena no tā sauktajām kvalitātes prasībām, kuras paredzēts ieviest nākamgad.

Kopumā, lai ieviestu jaunās kvalitātes prasības, papildus finansējums ģimenes ārstiem netiek piešķirts. Vairākkārt no ģimenes ārstu puses izskanēja viedoklis, ka šādi grozījumi ir ciniski un netaisnīgi. Jau tagad ģimenes ārsti ir apkrauti ar papīru darbiem tā, ka savu pacientu vairs neredz, redz tikai dokumentus. Par cinisku ārsti sauc arī lēmumu maksāt ģimenes ārstam bonusu, ja viņš atklās vēzi 1. vai 2. stadijā. ģimenes ārsts no Barkavas aicināja publiski atteiksies no šādiem "bonusiem".

Ģimenes ārsti arī pauda viedokli: kā var prasīt kvalitātes kritērijus, piemēram, savlaicīgi atklāt kādas saslimšanas, ja ir noteiktas kvotas izmeklējumiem, kuras pārsniedzot ģimenes ārstam jāmaksā valstij? To ārsti sauc par absurdu. "Vai ir vēl kāda profesija, kur nevar aiziet uz mēnesi atvaļinājumā? Drīz ministraijai būs jāveido sanatorija ģimenes ārstiem, jo visi ir pārstrādājušies un spēki ir izsīkuši," izskanēja no ģimenes ārstiem. Ģimenes ārsti pat nedrīkst nomirt, jo nav cita, kas varētu aizvietot.

Ģimenes ārsti arī pauda neapmierinātību ar ierēdņu darbu, kuri strādā pie dokumentu sagatavošanas veselības aprūpē. Viņi jautāja: vai ierēdņiem arī ir kvalitātes kritēriji un vai viņu darbu kāds izvērtē un noņemt nost no atalgojuma procentus? Tāpat ģimenes ārsti vērsās arī pie politiskiem solījumiem. Ģimenes ārsts Aldis Baumanis teica: mēs varētu piekrist visiem šiem jauninājumiem ar vienu nosacījumu, ka veselības ministre un Vienotība pilda to, ko apsolījusi, proti, palielina veselības finansējumu līdz 4,5% no IKP.

Tomēr bija arī ģimenes ārsti, kuri teica, ka demisijas pieprasījums neko neatrisinās, bet tikai pasliktinās ģimenes ārsta tēlu sabiedrībā. Ģimenes ārstiem pat šķiet, ka tas no Veselības ministrijas tiek darīts speciāli - ja pie kaut kā veselības aprūpē kāds ir vainojams, tad ģimenes ārsts. Pat TV un prese esot nopirkta no ministrijas puses, arī sanaidotas vairākas medicīnas sfēras.

Kā vēl viens no protesta veidiem izskanēja arī piedāvājums neslēgt līgumus 2013. gadā, ja netiek mainīti nosacījumi, taču no reakcijas zālē varēja noprast, ka tam nebūtu liela atbalsta. P. Princis teica, ka iepriekšējā reizē 90 procenti ārstu tomēr līgumus noslēdza, bet 10% - nē, kamēr tika panākti kādi uzlabojumi. "Mūsu prasību izpilde ir atkarīga no mūsu pašu vienotības, vai varam iestāties par savām interesēm," secināja P. Princis. Varēja dzirdēt, ka vairāki ģimenes ārsti sačukstas: nē, es nevaru neparakstīt, kā gan es izdzīvošu. Tāpat - ko gan darīs pacienti, ja man nebūs līguma? Ģimenes ārsti izteica vēlmi, ka vairāk tiek stāstīts sabiedrībai par viņu darbu, jo pašlaik dominē tikai sliktais.

Svarīgākais