Agešins: ES budžeta sarunu iznākums ir vērtējams kā ļoti negatīvs
Eiropas Savienības (ES) budžeta sarunu iznākums ir vērtējams kā ļoti negatīvs, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda "Saskaņas centrs" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Viņš skaidroja, ka, salīdzinot Latvijas budžeta apjomu, arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai piešķirtos 200 miljonus latu un no visas lielās ES papildu Latvijas lauku attīstībai piešķirtos 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), var secināt, ka pasākuma nedēļas nogalē rezultāts ir ļoti negatīvs. "Tas ir stāsts par nepaveiktajiem darbiem, salīdzinot ar Latvijas vajadzībām un to, cik izmaksā viens otrs pasākums," skaidroja politiķis.
Viņš arī uzsvēra, ka nav nekāda pamata zemniekiem būt apmierinātiem, ar sarunu rezultātiem.
"Zinu kā par saviem cilvēkiem ar "asajiem nagiem" cīnās Dānijas un Lietuvas ierēdņi, bet diemžēl Latvijas pārstāvjiem šādas pieejas maigi izsākoties pietrūkst," skaidro Agešins. Dāņi savas spējas parādījuši cīnoties par zvejniekiem un nozares kvotām, lietuvieši cīnoties par cukura nozari. Viņš norāda, ka vairums Latvijas iedzīvotāji, kuri cerēja sagaidīt valdības pārstāvjus kā varoņus, tagad ir smagi vīlušies.
Vainīgais gan neesot tikai Dombrovskis un Ārlietu ministrija, bet kompleksas pieejas trūkums. "Latvijas ierēdņi, kuri regulāri brauc uz Briselei, manā skatījumā nepietiekoši aktīvi un nepietiekoši stingri vairāku gadu garumā aizstāv Latvijas intereses," uzsver politiķis. "Nedomāju, ka viens pasākums nedēļas nogalē ir vainojams, bet gan ļoti sliktā un paviršā kompleksā pieeja vairāku gadu garumā. Ierēdņi un valdība nespēj pārstāvēt Latvijas intereses pietiekami kvalitatīvi un tas ir rezultāts, ko esam dabūjuši, " uzsver Agešins.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā kohēzijas finansējums Latvijai būs 4,77 miljardi eiro (3,35 miljardi latu) tekošajās cenās un 4,23 miljardi eiro (1,71 miljards latu) 2011.gada fiksētajās cenās. Lauksaimniecības tiešmaksājumos pieejamais finansējums ir 1,72 miljardi eiro (1,21 miljards latu) tekošajās cenās un 1,51 miljards eiro (1,06 miljardi latu) 2011.gada salīdzināmajās cenās. Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varēs izmaksāt kā tiešmaksājumus.