Ernst&Young: Eiropas Komisijas rekomendācija par Latvijas uzņemšanu eirozonā, visdrīzāk, būs pozita

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas stabilos rādītājus, tostarp zemo inflāciju, ir paredzams, ka līdz jūnijam gaidāmā Eiropas Komisijas rekomendācija par Latvijas uzņemšanu eirozonā būs pozitīva, prognozēts jaunākajā audita, nodokļu, darījumu un konsultāciju uzņēmuma "Ernst&Young" pavasara pētījumā.

Jaunākais "Ernst&Young" pavasara "Eurozone Economic Forecast" pētījums parāda, ka Latvija turpina veiksmīgi atgūties no ekonomiskās krīzes un saglabās 4% līdz 5,5 % iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu ik gadu laika posmā no 2014.gada līdz 2017.gadam, parādot pat straujāku izaugsmi par šogad prognozēto 3,2 % IKP pieaugumu.

"Jāņem vērā ne tikai tas, ka Latvija izpilda makroekonomiskos rādītājus eiro ieviešanai, bet arī politiskā situācija pašā eirozonā un Eiropas varas gaiteņos. Eiropas Komisija varētu būt īpaši pretimnākoša Latvijas uzņemšanai eirozonā arī tādēļ, lai atbalstītu Latviju kā valsti, kas ar taupības pasākumiem un reformām ir veiksmīgi sabalansējusi savu ekonomiku un samazinājusi budžeta deficītu. Tas ir signāls eirozonas perifērijas valstīm, ka Eiropas Komisijas ekonomiskās politikas receptes strādā un sasniedz vēlamo rezultātu. Tāpat Latvijas laicīga uzņemšana eirozonā starptautiski kalpotu kā vēl viens signāls par uzticību pašai vienotajai valūtas zonai un parādītu, ka tās stāvoklis ir pietiekami veselīgs eirozonas paplašināšanai," saka "Ernst&Young Baltic" partneris Guntars Krols.

"Ernst&Young" pētnieki "Eurozone Economic Forecast" apskatā norāda, ka viens no galvenajiem riskiem Latvijas uzņemšanai eirozonā varētu būt nepārliecinošais sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai, ko kā pretargumentu varētu minēt to valstu vadītāji, kuri vēlas, lai eirozona ir pilnībā sabalansēta pirms jaunas paplašināšanās.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) 5.martā Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāram Oli Rēnam iesniedzis vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu EK un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai izvērtētu Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un gatavību dalībai eirozonā.

Plānots, ka maijā, jūnijā EK un ECB iesniegs sagatavoto konverģences ziņojumu Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomei (ECOFIN). Jūnijā eirozonas valstis iesniegs rekomendācijas ECOFIN par eiro ieviešanu Latvijā, tad ECOFIN pieņems lēmumu par nostāju attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā un tiks apstiprināts vēstules teksts nosūtīšanai uz Eiropadomi. Pēc tam Eiropadomē tiks pieņemts politisks lēmums, Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) balsos par ziņojumu attiecībā uz lēmuma projektu par eiro ieviešanu Latvijā. Tad Eiropas Savienības Padome paudīs politisku viedokli par atbalstu eirozonas paplašināšanai.

Jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas dalību eirozonā.

Eiro ieviešanas Latvijā mērķa datums ir 2014.gada janvāris.

Latvijā

Pēdējā laikā Latvijas valdībā ir notikuši vairāki skandāli, kas vēl pirms dažiem gadiem būtu izsaukuši vismaz ministru demisiju, ja ne valdības krišanu. Tagad, neskatoties uz miljonu un pat miljardu izšeptēšanu, valdība turpina strādāt, it kā nekas nebūtu noticis.

Svarīgākais