Kipras prezidenta Nika Anastasiada delegācija svētdien ieradusies Briselē, lai tiktos ar Eiropas Savienības (ES) līderiem un pēdējo reizi pirms noteiktā termiņa, kas notek pirmdien, censtos vienoties par pasākumiem valsts glābšanai no bankrota.
"Diemžēl pēdējo dienu notikumi noveduši pie situācijas, kurā vairs nav palikuši nekādi optimāli risinājumi. Palikušas vairs tikai smagas izvēles," sestdien atzīmēja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.
Jau vēstīts, ka Kiprai līdz pirmdienai jāapstiprina parlamentā ārkārtas pasākumi, kuru mērķis ir atrast 5,8 miljardus eiro pašu līdzekļu, lai varētu pretendēt uz starptautisko aizdevēju piedāvāto 10 miljardus lielo finansiālo atbalstu.
Rēns atzina, ka Kipras līderiem būs jāpieņem smagi lēmumi, lai mazinātu kaitējumu, ko radījis trieciens valsts bankas sektoram, sākoties protestiem pret plāniem aplikt ar vienreizēju nodevu visus Kipras bankās esošos depozītus.
Galīgā vienošanās jāpanāk līdz pirmdienai, jo pretējā gadījumā Eiropas Centrālā banka (ECB) pārtrauks ārkārtas finansējumu, kas Kipras bankas nostādīs bankrota priekšā.
Rēns norādīja, ka vērtē atzinīgi panākto progresu ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasību izpildē, bet uzsvēra, ka svarīgi, lai vienošanās tiktu panākta jau svētdienas naktī.
Kā ziņots, Kipras parlaments piektdien vēlu vakarā beidzot apstiprināja pirmos trīs no astoņiem ārkārtas pasākumiem, kurus iecerējusi valdība.
Likumdevēji atbalstīja nacionālā solidaritātes fonda izveidi, nacionalizējot sabiedriskā un privātā sektora strādājošo pensiju uzkrājumus, kā arī kapitāla kontroles mehānismus, kuru mērķis ir nepieļaut līdzekļu aizplūšanu no grūtībās nonākušajām Kipras bankām, kad tās otrdien beidzot atsāks savu darbu.
Bez tam deputāti atbalstīja arī daudz pretrunīgāk vērtēto banku sektora restrukturizācijas plānu, kas paredz nodalīt tā dēvētos labos kredītus no sliktajiem. Tas īpaši attiecas uz lielāko kredītu izsniedzēju Tautas banku ("Laiki Bank").
Taču parlamentu gaida debates vēl par pieciem daudz smagākiem jautājumiem, tostarp par valdības iecerēto vienreizējo nodevu, ar kuru paredzēts aplikt visus Kipras bankās esošos depozītus, kas pārsniedz 100 000 eiro.
Otrdien parlaments noraidīja iepriekšējo šīs ieceres versiju, kas paredzēja ar diferencētu nodevu aplikt visus depozītus.
"Sarunas ir ļoti delikātā stadijā. Situācija ir ļoti sarežģīta un laika ierobežojumi ir ļoti strikti," atzina Kipras valdības pārstāvis.
Anastasiada delegācija policijas eskorta pavadībā ES ēkā Briselē ieradās ap plkst.15 pēc Latvijas laika.
Kipras premjeram bija ieplānota tikšanās ar ECB prezidentu Mario Dragi, ES prezidentu Hermanu van Rompeju, Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, Eirogrupas prezidentu Jerūnu Deiselblūmu un Rēnu, aģentūrai AFP atklāja kāds informēts avots.
Plānots, ka arī Eirozonas finanšu ministri svētdienas vakarā rīkos vēl vienu konferenci Kipras jautājumā.
Daži avoti ES jau atzinuši, ka dalībvalstis esot gatavas Kipru izslēgt no eirozonas, lai novērstu katastrofas tālāku izplatīšanos uz Grieķiju, Spāniju un Itāliju, kas arī atrodas dziļā parādu krīzē.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien kipriešus brīdināja no "eirozonas partneru pacietības pārbaudīšanas".