Eksperts: nākamgad redzēsim žurku skrējienu uz Briseli

Latvijā politiķi jūtas tik diskomfortabli, ka pie pirmās iespējas gatavi pamest savus pienākumus, lai dotos uz labākiem apcirkņiem Briselē.

Tā norāda politologs Ivars Ījabs, komentējot jautājumu par nākamgad gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām, kā arī par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un Ministru prezidenta Valda Dombrovska izredzēm iegūt augstus amatus Eiropas Komisijā.

Politiskajos kuluāros jau ilgstoši virmo diskusija par Ministru prezidenta Valda Dombrovska nākotnes potenciālu kandidēt uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu. Savukārt šobrīd premjera vārds izskan arī mazāk prestižā eirokomisāra amata sakarā. Lai gan šīs nominācijas galvenā favorīte varētu būt partijas Vienotība priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, tomēr eirokomisāra postenim varētu kvalificēties arī premjers V. Dombrovskis.

Partijas Vienotība paspārnē izaugušas divas spēcīgas personības, kas abas būtu gatavas saņemt ceļazīmi uz Briseli. S. Āboltiņa šobrīd tiek minēta kā iespējamā Latvijas kandidatūra uz eirokomisāra amatu. Lai gan V. Dombrovskis varētu viņai veidot konkurenci, tomēr aizkulisēs izskan viedoklis, ka ierindas eirokomisāra postenis nav tik prestižs, lai tā dēļ atkāptos no valdības vadītāja amata. Arī pats premjers neoficiāli ir devis mājienu, ka lielākus izaicinājumus saskata Latvijas iekšpolitiskā.

Būtisks faktors ir arī tas, ka V. Dombrovska palikšana Latvijā šobrīd ir daudz izšķirīgāka par došanos uz Briseli. Kā zināms, nākamā gada oktobrī Latvijā notiks 12. Saeimas vēlēšanas. V. Dombrovskis tradicionāli tiek pozicionēts kā apdomīgs saimniekotājs un pēctecību nodrošinošs premjers. Ja Saeimas vēlēšanu brīdī būs zināms, ka V. Dombrovskis liek likmi uz amatu Briselē, Vienotības atbalstītāju pulks varētu sarukt, jo daļa vēlētāju balso par Vienotību tikai tādēļ, lai atkārtoti redzētu V. Dombrovski Latvijas valdības vadītāja postenī. Lai mazinātu šādu noskaņojumu, S. Āboltiņa jau ir paziņojusi: par spīti spekulācijām par V. Dombrovska iespēju ieņemt kādu amatu Eiropas Savienības institūcijās, premjers arī pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām ir gatavs turpināt veikt savus pienākumus.

Jāpiebilst, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām Vienotībai nepatīkama varētu būt arī S. Āboltiņas izgāšana eirokomisāru kandidātu iztaujāšanā Briselē. Jāatgādina, ka viens no neveiksmīgākajiem precedentiem bija kādreizējās Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres caurkritiens eirokomisāra debatēs 2004. gadā, kas jūtami iedragāja I. Ūdres karjeru. Politologs I. Ījabs gan norāda: Vienotības priekšsēdētāja ir tāda līmeņa figūra, kura varētu sekmīgi ieņemt eirokomisāra amatu. Viņai esot gan atbilstoša diplomātiskās karjeras pieredze, gan arī nepieciešamās politiskās zināšanas. I. Ījabs arī uzskata, ka S. Āboltiņas kandidatūra spētu iegūt Saeimas vairākuma atbalstu, kas mazinātu izgāšanas risku Briselē.

Tiesa, vērtējot situāciju kopumā, eksperts domā, ka visinteresantāk būšot vērot nākamā gada vasarā gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas. «Latvijā politiķi jūtas tik diskomfortabli, ka pie pirmās iespējas ir gatavi pamest visus savus pienākumus, lai dotos uz labākiem apcirkņiem Briselē. Domāju, nākamgad redzēsim īstu žurku skrējienu, kad pēc Eiropas Parlamenta mandātiem veidosies gara rinda. Daudzi šābrīža ministri būtu gatavi nomest savas grūtās dienas, lai par vairākiem tūkstošiem eiro lielu atalgojumu mierīgi sēdētu Briselē,» prognozēja I. Ījabs. Viņš gan akcentēja, ka Latvijas labāko prātu aizplūšana uz Eiropas Savienības institūcijām nav jāuztver kā kaut kas pozitīvs, bet tieši pretēji. «Mums savi spējīgākie cilvēki nebūtu jāsūta uz Briseli, jo Latvijai pašai vitāli pietrūkst labu politiķu,» komentēja eksperts.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais