"Vērojumi liecina, ka ir visi priekšnoteikumi plūdu draudiem Daugavā pie Jēkabpils šajā pavasarī," Neatkarīgo informē Krustpils novada domes Civilās aizsardzības galvenais speciālists Edgars Līcis. "Bažas vieš tas, ka upe decembra vidū jau aizsala pie augsta ūdens līmeņa, kas sasniedza 4,80 metru atzīmi. Turklāt aizsala nevienmērīgi, uz krācēm, sērēm un pie saliņām, ar ko Daugava pie Jēkabpils ir īpaši bagāta, izveidojušies dažāda biezuma vižņu krāvumi.
Pie Daugavpils un Līvāniem situācija esot labāka, jo tur Daugava aizsalusi vienmērīgāk. E. Līcis novērojis, ka pie Līvāniem, vietā, kur siltajos mēnešos strādā pārceltuve, pārdrošnieki Daugavu pat šķērso ar automašīnām. Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils joprojām saglabājoties ziemas līmenim augsts, ar lielu caurplūdi. Līdzīgi novērojumi fiksēti 2007. gada ziemā, kad pavasarī pie Jēkabpils sekoja plūdi, applūdinot plašas teritorijas Salas, Krustpils, Ābeļu un Kūku pagastā. Daugavai tekot pāri Sakas salai, Daugavas spēks draudēja pārraut Jēkabpils pilsētas pretplūdu dambi, norāda civilās aizsardzības speciālists. "Ziemas ūdens līmenis Daugavā pašlaik ir tāds pats kā togad," raizējas E. Līcis.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija liecina, ka ledus biezums Daugavā pie Jēkabpils sasniedz 20–30 centimetru, taču krāvumos tas var būt pat divus metrus biezs, kā konstatēts lejpus pilsētas Zeļķu apkārtnē.
Sausā laika dēļ šoziem ūdens līmenis upēs esot pazeminājies. Daugavā nedēļas laikā tas krities par vairākiem desmitiem centimetru. Piemēram, Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis nedēļas sākumā bija aptuveni 445 centimetri, bet nedēļas beigās ap 415 centimetri, liecina novērojumi. Kritiskais plūdu līmenis Jēkabpilī ir 630 centimetri. Tomēr aukstums ledus segu Latvijas upēs padara arvien biezāku, un tas palielina iespēju, ka pavasarī upes krasti var applūst, brīdina meteorologi.
LVĢMC speciālisti norāda, ka tieši no ziemas otrās puses atkarīgs, cik lieli būs pali. Ja sals turpināsies līdz pat martam un arī sniega sega kļūs biezāka, plūdu iespējamība būs ļoti liela, taču, ja atkušņi pakāpeniski kausēs sniegu un nepalielinās ledus kārtu, palu iespējamība mazināsies.
Jautāts par strukturālajām pārmaiņām pēc lauku un rajonu pašvaldību reformas, Krustpils novada domes civilās aizsardzības speciālists E. Līcis stāsta, ka likvidētās Jēkabpils rajona padomes Civilās aizsardzības dienestu savā pakļautībā pārņēmusi Krustpils novada dome, no kuras gan Jēkabpils pilsētas, gan citu novadu pašvaldības dienesta piedāvāto pakalpojumu nepieciešamības gadījumā pirks.
Plūdu draudu mazināšanas un seku likvidēšanas plāni saglabājoties iepriekšējie. "Tikko Daugavā sāksies ledus kustība un ūdens līmeņu izmaiņas, ceram saņemt regulāras ziņas ar izdrukām no hidrometeoroloģiskā dienesta, ko salīdzināsim, analizēsim, lai prognozētu gaidāmo un būtu gatavībā. Lai zinātu par upes stāvokli visā Jēkabpils rajona teritorijā, kuru Daugava šķērso vairāk nekā 100 kilometru garumā, šogad novadam atradīšoties līdzekļi, lai algotu jau zināmus cilvēkus pagastos, kuri pildītu Daugavas novērošanas posteņu pienākumus un nekavējoties ziņotu par izmaiņām un notiekošo. Šis pavasaris būs jaunās novadu struktūras pārbaudījums," teic E. Līcis.