Saruna ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Raiti Ābelnieku.
– Kā Bauskas novadam aizritējis 2015. gads?
– Gads bija veiksmīgs. Principā visu, kas bija ieplānots gada sākumā, esam paveikuši, varbūt atsevišķas nianses nav līdz galam izpildītas, bet šajā gadījumā darbu izpildes ātrumu ir nobremzējuši dažādi birokrātiski procesi. Šogad turpinājām pērn iesākto tradīciju – ielu labiekārtošanu. Turklāt darbiem noslēdzoties, rīkojam ielu atvēršanas svētkus. Pavisam nesen šādi svētki bija Zemgaļu un Biržu ielā, kad kopā ar folkloristiem izstaigājam sapostās ielas. Tika dzerta silta tēja, ēsti pīrāgi, piparkūkas. Bija arī neliels salūts. Arī iedzīvotāji atzinīgi novērtē šo tradīciju un, piemēram, palīdzot izgaismot ielas malas, pie savas mājas svētku reizē nolika svecīti. Šie ielu atklāšanas svētki savā ziņā ieskandina Ziemassvētku un jaunā gada gaidīšanas laiku.
Šogad tika iesākta gājēju un velosipēdistu celiņa izbūve no Bauskas līdz Īslīces pagasta Rītausmu ciemam. Ikdienā redzams, ka šajā ceļa posmā notiek intensīva satiksmes plūsma un gar ielas malu bieži iet gājēji. Tāpēc, domājot par cilvēku drošību, nolēmām izveidot veloceliņu, arī gājējiem būs atvēlēta sava ceļa daļa. Darbus pabeigsim pavasarī.
2015. gadā izstrādājām arī projektu, kas paredz nākamgad izveidot gājēju tiltu par Mūsas upi (no Bauskas uz Bērzkalni). Pašreizējais trošu tilts ir savu laiku jau nokalpojis. Turklāt jaunais tilts būs piemērots arī cilvēkiem ratiņkrēslā un māmiņām ar bērnu ratiņiem, kā arī riteņbraucējiem.
– Nedaudz jau ieskicējāt nākamā gada apņemšanās. Kādus prioritāros darbus vēl varat minēt?
– Viens no lielākajiem plāniem ir daudzfunkcionāla sporta un atpūtas centra – Bauskas peldbaseina izveide. Šis jautājums tiek apspriests jau vairākus gadu desmitus, divas reizes šo projektu bija nolēmuši īstenot uzņēmēji, tomēr plāni neīstenojās. Tagad pašvaldība ir apņēmusies to realizēt. Pirms dažiem gadiem tika izstrādāts projekts, bet saistībā ar Zolitūdes traģēdiju to nācās vēlreiz pārskatīt no būvniecības viedokļa. Garais iepirkumu procesa ceļš ir iziets. Pretendents ir izvēlēts. Nākamgad varam uzsākt reālus būvniecības darbus. Daļa finansējuma – 1,5 miljoni eiro – ir pašvaldības gadiem veidots uzkrājums tieši peldbaseina izveidei, būs arī jāņem kredīts. Šī atpūtas centra tapšana ir ļoti pārdomāts solis, jo vajadzība pēc peldbaseina ir gana liela, proti, nedēļas nogalēs daudzi Bauskas iedzīvotāji dotas uz atpūtas kompleksu Lietuvā. Pats neesmu bijis, bet esmu dzirdējis sakām, ka brīvdienās tur var sastapt pusi baušķenieku. Uzbūvējot sporta un atpūtas centru tepat pilsētā, iedzīvotāji varēs ietaupīt gan laika, gan naudas resursus, kas jāpatērē par nokļūšanu Lietuvā. Baseinā varētu notikt arī skolēnu apmācības peldētprasmē. Publiski tiek diskutēts, ka skolēniem peldētapmācībām būtu jābūt obligātām, zinot Latvijas drūmo statistiku par noslīkušajiem. Protams, atpūtas centrā līdzās peldbaseina pieejamībai būs arī pirtis, ūdens masāžas un ne tikai. Allaž esam rūpējušies, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi un atpūtas iespējas. Un atpūtas centrs būs vēl viens iespēja, kur pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.
Runājot par nākamā gada plāniem, turpināsim arī ielu un ceļu sakārtošanu. Būs pieejama arī Eiropas nauda grants ceļu pilnveidei. Domājams, ka varēsim savest kārtībā desmitiem kilometru garus ceļa posmus. Tāpat izskatīšanā ir nolikums par līdzekļu piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām, jo cenšamies atbalstīt tos, kas nāk ar savām iniciatīvām un dod labumu plašākai sabiedrības daļai.
– Uzņēmējdarbība nenoliedzami ir katras pašvaldības izaugsmes stūrakmens. Nesen suminājāt novada labākos.
– Jā, pirmo gadu notika pasākums Bauskas novada uzņēmējs. Secinājām, ka līdz šim esam par maz pateikušies sava novada uzņēmējiem, un tāpēc nolēmām sarīkot šādu pasākumu, kur sumināt labākos dažādās kategorijas. Nosakot laureātus, tika ņemti vērā pagastu pārvalžu ieteikumi, iedzīvotāju viedoklis, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informācija par nodokļu nomaksu.
– Cik saistoša Bauskas puse šogad bija tūristiem?
– Līkne katru gadu iet uz augšu, jo cenšamies dažādot piedāvājumu. Esam pabeiguši Bauskas pils jaunās daļas rekonstrukciju, līdz ar to pieaudzis pils apmeklētāju skaits. Tika atjaunotas pils pagalma centrālās kāpnes, podiņu krāsnis, nezaudējot vēsturisko auru. Arī pils iekštelpās apmetums ir nelīdzens, tieši tāpat, kā tas bija senos laikos. Notikusi zinātniski pamatota restaurācija. Arī Bauskas rātsnams ir tūristiem saistošs.
– Daudzās skolās, pat Rīgā, ir aizvien grūtāk nokomplektēt 10. klasi. Daudzviet vidusskolas pārtop par pamatskolām. Kas notiek jūsu novadā?
– Bauskas novads ir liels, arī izglītības iestāžu daudz – kopumā 20. Esam strādājuši pie vispārizglītojošo skolu optimizācijas un attīstības plāna. Novembrī tika nolemts, ka nākamajā mācību gadā tiks slēgta Mežotnes internātvidusskola. Tur mācījās 39 audzēkņi, bija apvienotas klases. Nebija racionāli skolai turpināt darbu. Savukārt Īslīces un Uzvaras vidusskolā vairs netiks uzņemti skolēni 10. klasē. Šīs skolas atrodas 10 kilometru attālumā no Bauskas pilsētas skolām – nokļūšana uz tām tiks nodrošināta ar pašvaldības autobusu, turklāt pilsētas vidusskolas piedāvā daudz plašāku izglītības programmu klāstu.
– Ir sākta šķeldas katlumājas būvniecība.
– Līdz šim kā kurināmais tika izmantota tikai gāze, bet mēs gribam pamazām kļūt neatkarīgāki no Krievijas gāzes adatas. Katlumāja patlaban tiek būvēta. Varēsim izmantot vietējos resursus, un siltumam būtu jākļūst lētākam. Šajā apkures sezonas izskaņā katls tiks palaists darbībā.