Rada priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai reģionos
No atnākušā gada gaidām jūtamu pieaugumu komercbanku kredītportfeļu apjomā un paātrinājumu Eiropas Savienības palīdzības fondu apguvē.
Naudas aprites pieaugums nebūtu iespējams bez daudziem sagatavošanas darbiem, kur savu ieguldījumu devusi arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tās priekšsēdis Andris Jaunsleinis kopā ar Ludzas novada domes priekšsēdētāju Alīnu Gendeli un Latvijā strādājošās Swedbank valdes priekšsēdētāju Māri Mančinski informēja, kā tiek pildīts starp LPS un banku noslēgtais sadarbības memorands par finanšu pakalpojumu pieejamības paplašināšanu Latvijas reģionos. Visuzskatāmāk to apliecina pagājušogad jau paveiktā 16 bankomātu uzstādīšana pa visu Latviju tā, lai valstī vairs nebūtu neviena novada bez bankomāta. Šā gada plāns paredz atvērt piecas jaunas Swedbank filiāles reģionālas nozīmes pilsētās – Valkā, Līvānos, Ludzā, Krāslavā un Balvos. Grūtāk kvantitatīvi izteikt to, cik lielā mērā banka īsteno solījumu pielāgot kreditēšanas pakalpojumus novadu uzņēmēju un iedzīvotāju prasībām, jo nevar taču banka izsniegt naudu, pretī neprasot pierādījumus, ka nauda tiks atdota. Pērn Swedbank jau turējusi aizdošanas gatavībā vienu miljardu eiro, bet tagad jācer, ka šāds kreditēšanas apjoms tiks sasniegts 2016. gadā.
Kopējais nosacījums iespējai atdot kredītus ir ES naudas pieplūde un aprite Latvijā. Tagadējā ES plānošanas periodā Latvija centīsies atbalsta ieguves iespējas koncentrēt uz bijušajiem rajonu centriem, kas apmierina un uzmundrina Ludzas novadu. Šī pašvaldība cer būt ieguvēja gan uz bijušajiem rajonu centriem, gan uz Latgali vērstajām atbalsta programmām. Ludzas gadījumā uz to rēķina plānots pārveidot bijušo linu pārstrādes fabriku par rūpniecības zonu, kur sakārtotā infrastruktūra ļaus ierīkot dažādu veidu ražotnes. «Katrā pašvaldībā svarīgākais ir cilvēks, kuram vajadzīga pārliecība par rītdienu un darbavietu,» uzsvēra A. Gendele.