«Vai jūs atbalstāt musulmaņu kultūras un reliģijas centra (mošejas) būvniecību Rucavas novadā?» Uz šādu pilnīgi negaidītu jautājumu rucavniekiem nākas atbildēt sabiedriskās domas aptaujā, un tā nav pašvaldības māžošanās, bet pavisam reāls pazīstama Liepājas jurista biznesa projekts: būs atļauja mošejai – būs pircēji zemei.
Pats Varis Pēča ar Neatkarīgo par pašvaldībā iedoto privātpersonas iesniegumu runāt nevēlas, jo «tas ir pārāk privātas dabas jautājums», un arī tas, vai viņš ir konvertīts (pieņēmis islāma ticību) esot «privātas dabas jautājums». Tomēr tā gluži nav, ka viss, ko dara V. Pēča, uz viņu vien attiecas.
Nē, islāmam!
Teorētiski šī darījuma rezultātā iespējamā musulmaņu kopienas ienākšana Papē radikāli mainītu pastāvošo kultūrvidi. Un visticamāk, tā nav nejaušība, ka Rucavas novada domes mājaslapā, atverot aptaujas anketu, atbildes lodziņā priekšā jau ir ieraksts «no». Aptauja vēl nav noslēgusies, taču vietējie iedzīvotāji saka pārliecinošu nē musulmaņu reliģiskā centra būvniecībai. Tomēr ar pliku nē pašvaldībai vien nepietiek, lai pateiktu nē V. Pēčam. Viņš ir izmanīgs jurists. Tīmeklis atceras, ka piedalījies gana skaļās lietās. Tiesājies ar valsti par zemi zem Liepājas metalurga. Rucavā nekustamā īpašuma strīdā pārstāvējis lietuvieti, kurš Papes kāpās uzbūvēja māju.
Uzzinot par dīvaino projektu, kam kaimiņš šobrīd iztausta augsni, nebūt nav pārsteigts Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis: «Pieņemu, ka konkrētais cilvēks nepārtraukti meklē kādus biznesa scenārijus.» Fondam Papē pieder neliels īpašums, kādreiz tajā bijis iecerēts informācijas centrs, bet līdz realizācijai tā arī nav tikuši. Nezināmo musulmaņu nolūkotā zeme ir turpat līdzās. Sākumā, kad vietējie iedzīvotāji sāka runāt par mošeju, J. Rozītis domājis, tas kāds joks. Bet tagad kļūst skaidrs, ka lieta nopietna. Īpaši jau pašvaldībai, kurai šīs nedēļas laikā jāsniedz atbilde uz iesniegumu.
Būs mošeja, būs pircējs
Lai izvairītos no tiesvedību riska, pagaidām detalizēta informācija par šo pieprasījumu netiek publiskota, un arī V. Pēču apklaušinātie pašvaldības darbinieki oficiāli dēvē tikai par «privātpersonu» vai «iesniedzēju». Kā pareizāk atrakstīties un tikt vaļā no iedzīvotājiem nepieņemamās ieceres jau pašā saknē, dome konsultējusies ar Tieslietu ministriju. Teorētiski konkrētajā gruntsgabalā sabiedriskā apbūve esot atļauta, un apbūves plānojums ir noteicošais, apstiprinot vai noraidot kādu ieceri. Taču attiecībā uz kulta un reliģiskām celtnēm darbojas vēl citi noteikumi. Lai celtu mošeju, ir jābūt arī vietējai draudzei un attiecīgam pieprasījumam vietējā sabiedrībā pēc šāda veida objekta. Šobrīd Papē musulmaņu nav, tāpat kā pieprasījuma pēc islāma. «No iedzīvotāju puses ir tikai noraidījums,» Neatkarīgajai apliecina Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta. Viņa uzsver, ka iesniegumā minēta ne tikai mošeja, bet vesels kultūras, reliģijas un izglītības centrs. Tātad domāts daudziem musulmaņiem. Bet, no kurienes tie varētu uzrasties, ja pat Liepājā mīt vien trīs musulmaņi – vismaz pēc Latvijas Islāma kultūras centra ziņām. Kas būs tie islamticīgie, kas plāno apmesties Papē un sākt sludināt Allāha mācību? Pašvaldībā uz šo jautājumu nav nedz oficiālas, nedz arī neoficiālas atbildes. Zināma tikai iespējamā darījuma fabula, proti, ja zemes īpašnieks dabūs saskaņojumu reliģiskajai apbūvei, viņam būšot pretī arī pircējs. Tā vismaz «privātpersona» savas ieceres būtību esot izklāstījis deputātiem. Arī būvvaldē tā sapratuši – «ja ļauj būvēt mošeju, tad ir, kas pērk to zemi».
Kā neielaist nelaimi
Vicemērs Romārs Timbra pieļauj, ka, iespējams, patiešām eksistē kādi musulmaņi, kas meklē zemi Latvijā. Taču vietējie cilvēki par to esot sašutuši. «Ceru, ka tas jautājums atrisināsies novadam labvēlīgi.» Deputāts Viktors Čamans par ieceri izsakās vēl vaļsirdīgāk: «Atradīs kādus muļķus, lai par dārgu naudu viņiem pārdotu, un pēc tam jau ārā no šejienes nedabūsim. Visi tagad lauza galvas, kā mums to nelaimi neielaist iekšā.»
Attiecībā uz vārda nelaime lietošanu citās domās noteikti ir Latvijas Islāma kultūras centra runasvīrs Ahmeds Roberts Klimovičs, taču iecere par mošeju Papē arī viņam šķiet aizdomīga. Nevar būt tā, ka neviens par to neko nav dzirdējis. «Mēs noteikti zinātu, ja tāda būtu.» Pašlaik pat Liepājā pēc mošejas nav pieprasījuma, tad kur nu vēl nomaļā miestā. Jāsecina, ka arī Drošības policijai tas viss šķiet aizdomīgi, jo drošībnieki jau iztaujājuši domes izpilddirektoru.
No Papes mošejas ir jāuzmanās. Ja šis biznesa projekts patiešām ir īsts, nākotnē tas var kalpot par sākumu islāmistu invāzijai ne tikai Papē un Rucavā, bet arī visā Kurzemē. Atvest šurp cilvēkus ar korānu vienā rokā un triecienšauteni otrā.