Liepāju iemīļojis drāšu fabrikas rēgs
18. marta paziņojumam par uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs darbības apturēšanu jākļūst par starta šāvienu uzņēmuma pārtaisīšanai atpakaļ par drāšu un citu miniatūru, Latvijas apstākļiem piemērotu lietu fabriku. Savā sākotnē tā tāda jau bijusi. Drāšu fabrikas rēgs šobrīd labi jūtas bijušā Liepājas gaļas kombināta teritorijā atvērtajos uzņēmumos, bet gan jau tas būs ar mieru atgriezties vietā, kur tas dzimis pirms 134 gadiem.
Par tagadējā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs dzimšanas dienu pieņemts 1882. gada 28. septembris, kad sāka celt drāšu un naglu fabriku. Tās nosaukums 134 gados mainīts desmit reižu.
1899. gadā veiksmīgajam uzņēmumam parādās jauni īpašnieki, kas 1904. gadā nopērk arī līdzīgu fabriku tagadējās Brīvības ielas pretējā pusē – nejauši un negribēti uztaisa lamatas, kurās uzņēmums iekritīs pēc simt gadiem. Krievijas impērijā tajā laikā uzņēmumiem jācenšas kļūt aizvien lielākiem un apmierināt militāros pasūtījumus.
Pēc Latvijas Republikas izveidošanas Liepājas uzņēmumu pārprofilē atbilstoši nelielas valstiņas mērogam un vajadzībām – atgriežas pie drātīm un naglām, vīlēm un dakšām.
Pēc Otrā pasaules kara nav saprotams, ko darīt ar rūpnīcu; vietējie entuziasti panāk tās neslēgšanu, un ap 1950. gadu tā sāk ražot jumta skārdu.
1960. gadā tika pieņemts lēmums ievērojami palielināt uzņēmuma jaudu un specializēties tērauda armatūras ražošanā.
1965. gada noslēgumā Liepājā sākas tērauda kausēšana – uzņēmums iekrīt vecajās lamatās un atstāj metāla kausēšanai un apstrādāšanai pa vidu normālu pilsētas ielu, kurai ripināt pāri karstu metālu ir ļoti neparocīgi.
Ap 1976. gadu uzņēmumam ziedu laiki – metāla kausēšana un apstrāde katra par sevi notiek augstākajā līmenī, kāds iespējams PSRS metalurģijā.
20. gadsimta 80. gados kļūst skaidrs, ka ražošanu atkal vajadzētu modernizēt, bet reāli tiek panākta uzņēmuma izdzīvošana pretēji Padomju Savienības sabrukumam.
1997. gadā Latvijas valsts atdod uzņēmumu privātīpašniekiem, tie vismaz pēc atskaitēm strādā ar peļņu, taču ieguldīt šo naudu uzņēmuma modernizācijā viņi negrib vai nevar. Valsts uzdāvina viņiem garantijas 86 miljonu eiro kredītam, par kuru nojauc veco un uzceļ jauno tēraudkausēšanas krāsni vecajā vietā: slazds aizcērtas!
Jauno krāsni iedarbina 2011. gada 17. augustā un visu 2012. gadu jūsmo par izkausētā tērauda tonnu rekordiem, bet 2013. gadā aizvien grūtāk noslēpt, ka izkausētā tērauda apjoms ir proporcionāls uzņēmuma zaudējumu un parādu apjomam. Kreditoru atgaiņāšanai uzņēmums augustā nolīgst tiesiskās aizsardzības procesa administratoru Haraldu Velmeru, bet tas novembrī paziņo, ka uzņēmums ir maksātnespējīgs un pēc tam kļūst par tā maksātnespējas administratoru. Uzņēmuma parādu summa pārsniedz 200 miljonus eiro. Par uzņēmuma lielāko kreditoru piesakās Latvijas valsts, jo tā apmaksājusi garantēto kredītu.
Kopš 2014. gada sākuma H. Velmers valdības uzdevumā un vadībā meklē, kam pārdot vai nu maksātnespējīgo uzņēmumu Liepājas metalurgs, vai tā mantu. Valdība sagādā H. Velmeram palīgus finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudrentia personā.
2014. gada rudenī H. Velmers nosauc iespējamos pircējus, kuri labu iespaidu neatstāj. «Pircējus atrod pažobelēs,» konstatē Neatkarīgā 1. septembrī, bet 12. septembrī tomēr cenšas ar iespējami labiem vārdiem sagaidīt Ukrainas kara bēgļus – uzņēmuma KVV Group īpašniekus, kuru metalurģiskais uzņēmums Doņeckā sagrauts un kuri tāpēc nonākuši līdz uzņēmumam Liepājā. Turpmākajos mēnešos ziņas par darījuma slēgšanu ar ukraiņiem un uzņēmuma darba atjaunošanu tiek pakārtotas Saeimas vēlēšanu grafikam. Līdz oktobra sākumam stāsta sīki – par darījumu atgādina katru dienu. Ukraiņi apņemas par 107 miljoniem eiro 10 gadu laikā izpirkt uzņēmuma Liepājas metalurgs mantu, kuras apsaimniekošanai tiek izveidots juridiski jauns uzņēmums KVV Liepājas metalurgs. Pēc vēlēšanām klusums.
2015. gada 6. martā Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar vairākiem ministriem ierodas Liepājā griezt lentīti par godu uzņēmuma darbības atjaunošanai; neviens pasākuma dalībnieks priecīgs neizskatās.
2015. gada maijā uzņēmums paziņo, ka pieņēmis darbā tūkstoti darbinieku un veic gan metāla kausēšanu, gan apstrādi, taču tūlīt pēc tam sākas ražošanas apjoma un darbinieku skaita samazināšana līdz uzņēmuma pilnīgai apturēšanai jau 2016. gada janvārī, lai gan oficiāli to paziņo 18. martā. Ukraiņi nav dabūjuši palīdzību no L. Straujumas valdības, kas veiksmīgi novilcināja laiku un atdeva KVV Liepājas metalurga izputēšanas noformēšanu Māra Kučinska valdībai.